Jaunumi Saeimā

Jaunumi Saeimā

Mar
23
2017

Retāk jāpieņem lēmumi steidzamības kārtībā, vairāk jādomā par sava darba kvalitāti!

23.martā frakcijas ''No sirds Latvijai" viedokli raidījumam "Frakciju viedokļi" pauda deputāts Gunārs Kūtris.

 

Gunārs Kūtris norādīja: “Šodien frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā es vēlētos runāt tikai par vienu jautājumu un arī par vienu likumprojektu, kas šodien diezgan bagātīgajā darba kārtībā tika visvairāk diskutēts. Proti, jautājums ir par likumprojektu kvalitāti. Cik reizes par to nav runājis gan Valsts prezidents, gan arī Saeimā, bet aizvien vēl mēs no kļūdām nemācāmies. Un tas ir cieši saistīts arī ar likumprojektu izskatīšanu steidzamības kārtībā, kur bieži vien steidzamību atbalsta ar balsu vairākumu, vienkārši balsojot, – bez argumentācijas, kāpēc steidzamība tiešām šajā gadījumā ir nepieciešama. Un konkrēts piemērs ir šodien akceptētais likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.”

 

“Kāpēc mēs runājam par kvalitāti?

Pirmkārt, šāds likumprojekts, kas it kā tapa komisijās, it kā tapa kādā ministrijā, sākumā bija bez anotācijas. Izvērtēts ļoti nopietns jautājums, bet anotācijas nav! Tā anotācija uzradās pēdējā naktī.

Otrkārt, jautājums, kurš ir nokavēts vismaz 20 gadus un atkal slikti izstrādāts projekts ir pēkšņi jāpieņem tik steidzami – pāris nedēļu laikā.

Treškārt, kāpēc saku, ka slikti izstrādāts. Projektā bija plānots grozīt četras normas. Par šīm četrām normām bija iesniegti 65 priekšlikumi, turklāt daži priekšlikumi bija ļoti apjomīgi, kad šodien pat Saeimai aicināja balsot pa daļām.

Ceturtkārt - visbeidzot, ja tiešām projekta autori ir Ekonomikas ministrija (par ko tomēr rodas šaubas), tad, šķiet, šajā ministrijā izpratne par nacionālās drošības jautājumiem konkrētajā likumprojekta apspriešanas gaitā ir ļoti šaura (ja, protams, nacionālās drošības aizsardzība bija šī likumprojekta galvenā ideja un mērķis).

 

Mūsu frakcija bija ierosinājusi papildināt nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību uzskaitījumu.

Piemēram, vai tiešām Latvijas lielākās ostas nav tādas vietas, kurās, pārsniedzot ietekmīgo procentu, komersants nevar ietekmēt valsts drošību? Vai pārtikas ražošanas nozarē nevar būt šāda apdraudētība, ja viens komersants šajā jomā var ietekmēt apgrozījumu 25 miljonu apmērā? Kā ir ar sistēmiski nozīmīgajām Latvijas kredītiestādēm jeb bankām? Vai tiešām arī šajā gadījumā viss ir kārtībā un šeit šī pati kontrole no Ministru kabineta puses nebūtu jāīsteno?

 

Mūsuprāt, apspriežot šos jautājumus, vajadzēja vismaz katru no šiem gadījumiem rūpīgi vēlreiz apsvērt. Diemžēl likuma izvērtējuma laikā, ievērojot to, ka šie bija opozīcijas priekšlikumi, kuri kopumā nav atbalstāmi pēc savas būtības, tie arī tika noraidīti.

 

Valdošajai koalīcijai šoreiz nav intereses par sistēmisku drošības jautājumu sakārtošanu. Ir vēlme grozīt atsevišķas normas - atsevišķus, izrautus no konteksta jautājumus. Tiešām negribas ticēt, taču cauri visam tam aužas arī tas, ka bieži vien un arī šajā gadījumā varētu būt, ka likumprojekts ir virzīts ne jau uz likuma mērķa atrisināšanu, bet drīzāk uz kādu ekonomisko interešu lobēšanu vai arī mēģinājumu celt savu politisko reitingu. Vismaz pievērst uzmanību, lai būtu par ko runāt konkrētas partijas vai partiju interesēs.

 

Tātad retāk pieņemsim lēmumus steidzamības kārtībā, vairāk izsvērsim un vairāk domāsim par savu darba kvalitāti. Uz šo es aicinu arī likumdevēju!”

 

 

Foto: Saeimas Administrācija