Jaunumi

Jaunumi

Mar
09
2018

Bērnu vajadzības noraida Saeimas vairākums

Pēc partijas “No sirds Latvijai” biedru sarunām gan ar mazākumtautību bērnu vecākiem, gan skolotājiem, esam iepazinušies gan ar problēmām, ar kurām tie ikdienā saskaras, gan esam saņēmuši priekšlikumus kā tās veiksmīgāk risināt. Jāatzīmē, ka neviens no uzrunātajiem nenoraidīja vajadzību pēc valsts valodas apguves. Taču visi kā viens norādīja, ka vajadzība pēc valsts valodas zināšanām ir pašsaprotama, un latviešu valoda ir tikai viena no svešvalodām, ko vairums mazākumtautību bērnu vecāki steidz mācīt saviem bērniem jau agrīnā vecumā.

 

Ar savām pārdomām šajā jautājumā, vai ir vajadzīgi grozījumi Izglītības likumā, sarunā ar Ingunu Sudrabu, dalījās arī Rīgas Klasiskās ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Dzintars Dvinskis.

 

Skolotājs intervijas laikā stāstīja par Rīgas Klasiskās ģimnāzijas pieredzi, ka tie mazākumtautības vecāki, kuri bērnu laiduši jau latviešu valodas bērnudārzā, ir tie, kas ved savus bērnus arī uz šo skolu. Vecāki apzinoties un novērtējot, ka ir skola, kurā bērns vienlīdz labi apgūst gan savu dzimto valodu, gan valsts valodu, jo nav svarīgāka vai mazsvarīgāka valoda. Šajā ģimnāzijā bērni jau no 1. klases katrā mācību priekšmetā tiek apmācīti runāt dzimtajā un valsts valodā 50/50. Skolotājs uzsvēra, ka patiesībā šī skola ir nevis bilingvāla, bet multilingvāla, jo ģimnāzijas īstenotajās pamatizglītības programmās ir paredzēta angļu valodas apguve no 1. klases un otrās svešvalodas (vācu vai franču pēc izvēles) no 4. klases

 

Skolotājs valstī esošo situāciju vērtē vismaz no šādiem diviem aspektiem:

 

1) no ekonomikas viedokļa. Lai būtu tirgū konkurētspējīgs, šodien viena no galvenajām prasmēm un kompetencēm ir valodas kompetences. Jo vairāk valodas jūs zināt, jo jums ir lielākas iespējas ieņemt augstākus amatus un vairāk nopelnīt;

 

2) no ērtības viedokļa, jo, protams, ir vieglāk pasniegt vienā valodā. Skolotājiem ir samērā sarežģīti mācīt divās valodās, jo tas nozīmē mainīt tā saucamo mācību pieeju/ procesu, mācības metodes un formas. Galvenā problēma dažās mazākumtautības skolās ir problēma ar cilvēkresursiem – apmācītiem skolotājiem. Tas nozīmē, ja mēs gribam piedāvāt kvalitatīvu izglītību kā produktu, vajadzētu vēl kvalitatīvāk apmācīt skolotājus strādāt šādos apstākļos. Arī tādēļ, lai nebūtu vajadzība mainīt mācību pieeju, valstij būtu saimnieciski izdevīgāk sākt īstenot pieeju bez pakāpeniskās pārejas, bet nodrošināt bilingvālo apmācību bērnam jau pirmsskolas vecumā

 

Sarunas noslēgumā skolotājs piebilda, ka arī pats ir bilingvāli runājošs:

Mans tēvs ir latvietis un māte - krieviete. Un tas ir normāli un dabiski, ka mūsu valstī, tā saucamā krievvalodīgi runājošā ģimenē ir tas jāņem vērā (valsts valodas apguves vajadzība), ja jūs gribat šeit dzīvot un piedāvāt savam bērnam lielākas dzīves iespējas. Turklāt, kā zināms, zinātnieki arī pierādījuši, ka smadzenes bērnam no 3 līdz 7 gadu vecumam ir atvērtas, un viņam vieglāk uztvert ne tikai vienu, bet divas, varbūt dažiem trīs valodas. Un, lai mūsu pirmklasnieki būtu sagatavoti jau strādāt, īstenot mūsu ģimnāzijas mācību pieeju, mēs esam ieinteresēti, lai jau bērnudārzos, viņi sāktu runāt divās valodās. Es ceru, ka es esmu pierādījums tam, ka to var un vajag izdarīt – nevis šķelt, bet VIENOT mūsu nāciju!

 

 

Visa intervija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=AiDg8Ba-Jp0

 

Apzinoties šo situāciju dabā, partija “No sirds Latvijai” sagatavoja un iesniedza priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā š.g. 27. februārī, rosinot iestrādāt likumā korekcijas par latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērniem pirmsskolas vecumā. Diemžēl 8. martā, mūsu priekšlikums Nr.20, par grozījumiem Izglītības likumā (1128/Lp12), 2. lasījumā tika noraidīts, kur “par” grozījumiem nobalsoja tikai 19 deputāti, bet “pret” grozījumiem iestājās 56 deputāti.

 

 

Šie grozījumi paredzēja, paralēli dzimtajai valodai, nodrošināt dabisku valsts valodas apguvi mazākumtautību bērniem - uzsākot valsts valodas mācības jau bērnudārzā, nevis skolas vecumā, kā tas ir bijis līdz šim.

 

Mūsu valstī katrs bērns ir svarīgs! Šodien un arī turpmāk mēs iestāsimies par visu bērnu vienādām tiesībām uz kvalitatīvu izglītību!