Jaunumi

Jaunumi

Feb
14
2017

Deputāti aicina Saeimas Ārlietu komisiju veikt CETA ietekmes izpēti.

Informējam, ka “No sirds Latvijai” Saeimas deputāti Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris un Silvija Šimfa, kā arī opozīciju pārstāvošās deputātes Inga Bite un Jūlija Stepaņenko nosūtījuši vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, aicinot pirms Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm ratificēšanas veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību – lai deputātu lēmums būtu atbildīgs un apzināts, ir jāsaprot, kas tiks atņemts Latvijai, balsojot par CETA.

 

2017.gada 9.februārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja CETA ratificēšanu Latvijā. Lēmuma pieņemšana tika virzīta, neskatoties uz to, ka Latvijā nav veikts neviens pētījums, kas noskaidrotu, kā šis nolīgums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ņemot vērā to, ka ne tikai Latvijas uzņēmumiem būs pavērta iespēja darboties Kanādas tirgū, bet arī Kanādas uzņēmumiem pavērsies ES dalībvalstu tirgus.

 

CETA jau ir radījis nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, vākuši parakstus, bet arī pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas, noskaidrojot arī Latvijas sabiedrības un nozaru pārstāvju viedokļus. Simtiem ekonomistu, vides, veselības, juridisko zinātņu un citu speciālistu Kanādā un Eiropā brīdina par CETA apdraudējumiem ļoti daudzām dzīves jomām – jo īpaši nodarbinātībai, mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, dabas un vides ilgtspējai, cilvēku veselībai un demokrātijai kā Rietumu sabiedrības vērtībai. Daudzi Eiropas parlamenti pirms CETA ratificēšanas plānojuši veikt papildu izpēti un diskusijas ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka nolīguma izstrādes process līdz līguma publiskošanai noritējis lielā slepenībā, aiz slēgtām durvīm.

 

Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem. Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām.

 

Latvijas mērogā ne Ekonomikas, ne Ārlietu ministrija nav veikusi nevienu pētījumu CETA ietekmes novērtēšanai. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu – tā, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Atsaucoties šim ierosinājumam, vairāki deputāti I.Sudraba, G.Kūtris, S.Šimfa, I.Bite un J.Stepaņenko aicinājuši Saeimas Ārlietu komisiju pirms CETA ratificēšanas veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību.