Jaunumi

Jaunumi

Jun
21
2017

Frakcija „No sirds Latvijai” ir PRET budžeta vietu skaita samazināšanu tematiskajā grupā „Izglītība”, jo praksē pedagogu joprojām pietrūkst.

2017.gada 13.jūnija Izglītības un zinātnes ministrijas  sniegtās atbildes uz frakcijas „No sirds Latvijai” deputātu jautājumiem par valsts politiku skolotāju sagatavošanā un skolotāju skaita prognozēšanā apstiprina, ka Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu pieņemšanā nebalstās uz caurspīdīgiem aprēķiniem. Tiek izmantoti deklaratīvi apgalvojumi, ka jau šobrīd valsts finansē vairāk pedagogu nekā nepieciešams izglītības procesa nodrošināšanai. Ja tas ir tā, tad jautājums ir, uz kādiem faktiem balstās šis apgalvojums? Un, ja tā ir patiesība, tad kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd izšķērdē valsts naudu? Vai beidzot par to nevajadzētu atbildēt gan Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, gan pašam ministram Šadurskim?

 

Lai gan jau tagad Latvijā dažādos novados trūkst pedagogu daudzās jomās, Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina, ka no nākamā gada un arī turpmāk tiks samazināts valsts apmaksāto budžeta vietu skaits tematiskajā grupā „Izglītība”. Izglītības un zinātnes ministrija apgalvo, ka arī turpmāk skolotāju izglītība būs apgūstama par budžeta līdzekļiem, taču vienlaikus ievērojami samazināsies šo budžeta vietu skaits. Izglītības un zinātnes ministrija vaino jauniešus, kas iegūst pedagoga kvalifikāciju ar mērķi saņemt augstākās izglītības diplomu. Te gan svarīgi ir atgādināt, ka no 1000 jaunajiem pedagogiem tikai 581 studē par budžeta līdzekļiem. Tātad valsts maksā tikai par 581 pedagogu sagatavošanu. Pārējie, kas ir gandrīz otra puse, 572 jauno pedagogu, izglītību iegūst par saviem līdzekļiem.  Nav saprotams, kāpēc kāds varētu kādam aizliegt studēt par saviem līdzekļiem, lai iegūtu augstāko izglītību? Darbam, kā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija, skolās katru gadu ir nepieciešami 300-400 jauno pedagogu. Tātad valsts nosacīti samaksā tieši par tik daudz pedagogiem, cik katru gadu ir nepieciešams. Valsts izglītības informācijas sistēmā redzams, ka skolās jau tagad nav nosegtas 380 pedagogu likmes. Izglītības un zinātnes ministrija gan to skaidro, ka lielākā daļa pedagogu strādā nepilnu darba slodzi, kā arī pedagogu atrašana izglītības iestādei ir skolas direktora pienākums. Kā saprotams, tad valsts rokas mazgā nevainībā.

 

Ministrija arī vaino augstākās izglītības iestādes, kas nepietiekami rūpīgi atlasa topošos pedagogus, kā arī nepietiekoši motivē jaunos skolotājus uzsākt darbu skolās.

 

Iepazīstoties ar vēstuli, jāatzīst, ka diemžēl ministrs nav atbildējis, uz kādiem konkrētiem aprēķiniem pamatojas, samazinot budžeta vietu skaitu, uz kā pamatojas prognozējot, ka skolotāju skaits samazināsies. Izglītības un zinātnes ministrija pārliek atbildību uz citiem un nespēj apliecināt, ka īsteno mērķtiecīgu politiku skolotāju nodrošināšanā. Tāpēc turpināsim uzdot jautājumus ministram.