Jaunumi

Jaunumi

May
18
2017

“No sirds Latvijai”: Uzraugiet valdības plānus noteikt izņēmumus īpašumu kadastrālajai vērtībai!

Frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par Saeimas 2017.gada 18.maija sēdi pauda deputāts Gunārs Kūtris.

 

Šodien jūsu uzmanību vēlētos pievērst diviem likumprojektiem, kuri ir raisījuši diskusijas gan Saeimā, gan arī ārpus tās. Pirmkārt, protams, tie ir grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Pēc būtības visiem ir skaidrs, ka šobrīd uz diviem gadiem tiek iesaldēta kadastrālā vērtība, lai izstrādātu jaunu kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku. Vienlaikus es vēlētos pievērst jūsu uzmanību, pat brīdināt, ka visiem kopā uzmanīgi jāseko līdzi tam, ko darīs Ministru kabinets, jo atbalstītajā likumprojektā tomēr ir viena norma, tas ir, pārejas noteikumu 38.punkts, kurā Ministru kabinetam ir dotas samērā plaša, pat gandrīz neierobežota kompetence noteikt izņēmumus – proti, mainīt kadastrālo vērtību, un formulējums ir tāds, ka izņēmumi var attiekties gan uz atsevišķām zonām, gan uz atsevišķiem ēku tipiem, gan uz jaunām ēkām.

 

Uzmanība ir jāpievērš tāpēc, ka Ministru kabinetam ir tendence palielināt ieņēmumus budžetā, nerēķinoties ar iedzīvotāju maksātspēju. Tā pagājušajā gadā Tieslietu ministrija ierosināja apturēt kadastrālās vērtības celšanu un tā arī tika iesaldēta. Taču ap to pašu laiku daudziem kadastrālā vērtība palielinājās un, līdz ar to, arī zemes nodoklis – par veseliem 40 procentiem. Un tas notika pie nosacījuma, ka likums paredzēja iesaldēt kadastrālo vērtību! Turpmāk nedrīkst notikt tā, ka kadastrālā vērtība tiek mainīta pilnīgi bez argumentācijas un uz budžeta ieņēmumu palielināšanas rēķina.

 

Vienlaikus jāsaka, ka Kadastra likumā izdarītie grozījumi ir kā dziesmā, ka “stāsts nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņu”. Tieslietu ministrija, zinot šo problēmu, varēja jau pagājušajā gadā izstrādāt jaunu metodiku – tam nav vajadzīgi divi gadi. Taču patiesībā stāsts ir par nekustamā īpašuma nodokli. Dažreiz liekas dīvaini, ka visi kolēģi saprot, ka kadastrālā vērtība, kas ietekmē nodokli, šobrīd ir nekorekta, vai arī nodokļa aprēķināšanas vērtība ir nekorekta. Šodien no tribīnes “Vienotības” deputāts saka, ka “valdība divus gadus sagatavos jaunu nodokļu nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas kārtību un divus gadus gaidiet, kad būs”, bet tajā pašā laikā runātājs no tribīnes saka, ka jau šobrīd ir daudzi cilvēki, kas nav spējīgi samaksāt šo nodokli. Gaidīt divus gadus, nespējot samaksāt nodokli!

 

Tāpēc mūsu partija “No sirds Latvijai” ir ierosinājusi parakstu vākšanu zem konkrēta likumprojekta, un tas ir Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrēts likumprojekts par to, ka vienīgajam mājoklim šāds nekustamā īpašuma nodoklis vispār nedrīkst tikt noteikts. Un tas ir reāls risinājums, nevis “gaidiet, kad kaut ko mēs izmainīsim!”

 

Otrs likumprojekts, kuram šodien es vēlos nedaudz pievērst uzmanību, ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus šonedēļ akceptēja Saeimas Juridiskā komisija un nākamceturtdien tie tiks nodoti komisijām. Grozījumi pēc būtības arī tapa pēc mūsu frakcijas – “No sirds Latvijai” – priekšlikuma attiecībā uz vienu Saeimas darba jautājumu – proti, kā ministri atbild uz deputātu jautājumiem. Pašlaik atbilžu sniegšana notiek ceturtdienās pulksten 17.00, un tās ir kā ping pong spēlīte, kur vieni uzdod jautājumu, otri tēlo, ka saprot un atbild, saprotot, ka atbilde varbūt pilnībā nav par jautājumu, bet jautātāji pat nedrīkst neko noprecizēt, jo laiks ir pagājis. Tāpēc mēs ierosinājām šīs ministru atbildes jeb, juridiski korekti runājot, šo parlamentārās kontroles metodi pār ministru darbu iestrādāt normāli plenārsēžu gaitā, lai visi Latvijas iedzīvotāji var sekot līdzi tam, kā ministri 10 minūtēs sniedz skaidru, izvērstu atbildi uz iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem.

 

Es ļoti ceru, ka šis grozījums, kuru Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir pieņēmusi, tiks atbalstīts arī Saeimas plenārsēdē, jo, protams, ka ir valdības ministri un valdības partijas, kuras ļoti to negrib, jo ministriem bieži vien nav, ko teikt. Bet es ceru, ka likums tiks pieņemts un mēs panāksim to, ka likums tiek izstrādāts, nevis vienai konkrētai valdībai esot pie varas, bet likums tiek izstrādāts Latvijas iedzīvotājiem.