Jaunumi

Jaunumi

Jul
17
2017

“No sirds Latvijai” vēršas pie ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera ar lūgumu veikt pārbaudi saistībā ar operatīvās darbības gaitā iegūtas informācijas izpaušanu

Savā iesniegumā partija norāda, ka “pēdējā laikā Latvijas sabiedrība ir satraukta par tā sauktajās “Rīdzenes sarunās” minēto politiķu un valsts amatpersonu attieksmi pret valsti un likumiem. Arī partija “No sirds Latvijai” nosoda šādu amatpersonu rīcību. Mēs ceram, ka KNAB kā izmeklēšanas iestāde noskaidros, vai sarunās minētie fakti atbilst patiesībai un kuras personas ir saucamas pie atbildības. Savukārt prokuratūra izvērtēs izmeklēšanā iesaistīto izmeklētāju un prokuroru darba kvalitāti. Savu artavu notikumu pārbaudē iespējams dos arī parlamentārās izmeklēšanas komisija.

 

Vienlaikus sabiedrības protesti netiek vērsti pret citu šī notikuma aspektu, kas būtiski apdraud tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Proti, operatīvās darbības rezultātā gūtā informācija, kas varbūt pat nebija pievienota krimināllietas materiāliem, ir nonākusi ārpus operatīvās darbības subjekta valdījuma. Tas nozīmē, ka kāda KNAB amatpersona, kurai savulaik ir bijušas tiesības rīkoties ar konkrēto informāciju, to ir piesavinājusies, lai vēlāk izmantotu savtīgu mērķu sasniegšanai: vai nu lai pārdotu kādam interesantam vai arī izmantotu politisko partiju cīņās.

 

Kā to nosaka Operatīvās darbības likuma 2.pants, operatīvās darbības pasākumu veikšana likumā neminētu uzdevumu un mērķu īstenošanai ir aizliegta. Turklāt šo pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Likums precīzi nosaka iegūtās informācijas tiesisko nozīmi un izmantošanu. Šīs stingrās prasības ir pamatotas ar operatīvās darbības īpašo raksturu – tā būtiski aizskar personas tiesības uz privāto dzīvi. Līdz ar to likumos ir ietverta ne tikai precīza darbību reglamentācija un informācijas izmantošana, bet arī amatpersonu atbildība par likumu neievērošanu.

 

Jebkuras operatīvās darbības gaitā iegūtās informācijas “nopludināšana” ikvienam cilvēkam var radīt nepatīkamas sajūtas, jo kāds ar valsts sankcionētu rīcību ir slepeni “ielīdis viņa privātumā”. Vēl bīstamāk, ja šī informācija rada nepierādītas apsūdzības vai pat noved pie sava veida linča tiesas. Vienlaikus rodas arī šaubas, vai un kā prokuratūra spēj nodrošināt likumības uzraudzību operatīvās darbības subjektu rīcībā. Turklāt ne tikai attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpšanu, bet arī attiecībā uz rīcību ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem”.

 

Partijas un Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā partijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba lūgusi Ģenerālprokuratūru, iespējams, iesaistot Drošības policiju kā valsts drošības iestādi, noskaidrot, kuras valsts amatpersonas nozaga (vai piesavinājās) un vēlāk izpauda operatīvās darbības gaitā iegūto informāciju, kurai ir ierobežotas pieejamības vai valsts noslēpuma informācijas statuss.

 

Vienlaikus “No sirds Latvijai” lūgusi arī informēt par plānotajiem pasākumiem šīs jomas uzraudzības pilnveidošanā, kā arī par konkrētā notikuma izmeklēšanas darba rezultātiem.