Jaunumi

Jaunumi

Feb
28
2018

Par dabisku latviešu valodas apguvi bez piespiešanās

Vērtējot MK iesniegto Saeimā likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā (dok.Nr.1128/lp12), kas paredz valsts valodas lietojuma principu mākslīgu ieviešanu vispārējā izglītībā.

 

Mēs esam par to, lai bērni apgūtu latviešu valodu dabiski un bez piespiešanās.

 

Mums, latviešiem, kas esam skaitliski maza nācija, ir ļoti svarīgs jautājums par mūsu valodas un kultūras izdzīvošanu lielo nāciju un tautu saimē.

 

Lai tauta varētu pastāvēt un attīstīties, ļoti svarīga ir valoda, kurā mēs runājam. Svarīga ir ne tikai tā saucamā "ielas valoda", kurā runā lielākā daļa Latvijas pilsoņu, bet arī literārā un tehniskā valoda, kas atklāj tās zinātājam un apguvējam mūsu tautas, nācijas un teritorijas vēsturi, sniedz ieskatu tradīcijās un paver iespējas izprast notiekošo tautā un nācijā.

 

Jau daudzus gadus mēs cenšamies panākt tādu situāciju, lai Latvijā galvenā valoda ir latviešu valoda. Diemžēl vēl joprojām turpinām dzīvot sabiedrībā, kuras viena daļa nevēlas ikdienā lietot latviešu valodu vienkārši tāpēc, ka nepārvalda to pietiekoši labā līmenī, vai arī nesaprot nemaz.

 

Ir redzams, ka pakāpeniska pāreja no mācībām dzimtajā valodā uz mācībām latviešu valodā pamatskolas klasēs, sevi neattaisno, jo rada sajukumu bērnu galvās, lieku stresu un arī papildu slodzi, jo jāapgūst mācību priekšmetu speciālie termini abās valodās. Šim skolēnu stresam pievienojas skolotāju un bērnu vecāku stress kā nespēja atrisināt šo situāciju. Tādējādi šobrīd tiek radīta mākslīga pretestība un nepatika pret latviešu valodu, rezultātā - tautu šķelšanos mūsu pašu valsts iekšienē un šis, savukārt, nav pieļaujams!

 

Mēs uzskatām, ka svešvalodu jāsāk mācīties agrīnā bērnībā, kad smadzenes aktīvi apgūst skaņas un sintaksi, tāpēc pirmsskolā mācībām un visām norisēm pirmsskolas grupā būtu jānotiek jau latviešu valodā. Tad bērns valodu apgūst brīvi un dabiski, nevis ar grūtībām un piespiešanos.

 

Nav svarīgi, cik ilgi cilvēks mācījies svešvalodu, bet gan cik agri sācis mācīties svešvalodu. ASV pētījums rāda, ka imigranti, kas angļu valodu sāka mācīties 3 - 7 gadu vecumā nav atšķirami no native speakers (no angļu valodas – dzimtajā valodā runājošajiem). Imigranti, kas angļu valodu sāka mācīties 8 - 10 gadu vecumā sasniedza 80% prasmīgumu, salīdzinot ar native speakers. Attiecīgi sākot mācīties 11 - 15 gadu vecumā 50%; bet pēc 17 gadu vecuma sasniegšanas 15%.

 

Agrīnā bērnībā dzimtās un svešvalodas mācīšanās notiek vienā un tai pašā smadzeņu apgabalā, vēlāk – atšķirīgos. Tāpēc, ja jau pirmsskolā bērnam viss mācību un organizētais rotaļu process notiks latviešu valodā, viņš bez papildus grūtībām 1. klasē turpinās mācības latviešu valodā. Savukārt, dzimto valodu (krievu, baltkrievu, igauņu, lietuviešu vai citu) bērns apgūst ģimenē, komunicējot ar vecākiem un radiniekiem, bet skolā atsevišķā dzimtās valodas priekšmetā apgūst lasīt un rakstīt prasmi savā dzimtajā valodā.

 

Pedagogiem nevajadzētu būt problēmām mācīt bērnus un komunicēt ar viņiem latviešu valodā, jo viņiem visiem ir vai nu Latvijā iegūta augstākā izglītība vai valodas apliecība, kas abos gadījumos apliecina, ka skolotāju valodas prasmes ir pietiekamā līmenī.

 

Mēs “No sirds Latvijai” partijas komanda iestājamies par šīs problēmas (reālās situācijas dabā), mūsuprāt, vislabāko atrisinājumu un savu priekšlikumu redakciju 27.februārī esam iesnieguši izskatīšanai Saeimā.

 

Nākamais Saeimas balsojums par šo tēmu iespējams būs jau 8.martā.