Jaunumi

Jaunumi

May
11
2017

Valdība ģenerē dīvainas idejas interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā!

Frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par Saeimas 2017.gada 11.maija sēdi pauda deputāts Gunārs Kūtris.

 

Daudzi jautājumi, par kuriem šodien Saeimas sēdē bija kaislīgas diskusijas, kas pat nav politiski, bet vienkārši pārliecības jautājums. Es vēlos pievērst Jūsu uzmanību diviem likumprojektiem.

 

Pirmais ir grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”, kurus šodien nodeva komisijām darbam. Un uzreiz jāsaka, ka vienīgais pozitīvais pienesums no šī likuma ir, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums salīdzināt deklarācijā norādīto informāciju ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.

 

Bet vēl ir trīs dīvainas idejas.

 

Pirmā ideja, par kuru, iespējams, varētu īpaši neuztraukties, proti, deklarācijās būs jāuzrāda arī personas, ar kuru valsts amatpersonas dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga nedalīta saimniecība. Protams – to var ierakstīt visās deklarācijās un šīs attiecības fiksēt, taču nedaudz mulsina, ka būs jānorāda arī attiecību statuss ar šo personu. Vai tā būs “mīļākā”, “mīļākais” vai “draudzene”, “draugs”? Es nezinu. Tad kāpēc šajā sarakstā tagad nav kaimiņi, kuriem, piemēram, palīdzot varētu rasties interešu konflikts?

 

Otra ideja, manuprāt, ir absurda no cilvēktiesību viedokļa – proti, par skaidrās naudas uzglabāšanas ierobežojumu. Amatpersonai tiks ierobežots skaidras naudas apjoms – 20 minimālās mēnešalgas, kādu viņa drīkstēs glabāt mājās. Es patiesi nesaprotu, kāds ir šīs normas leģitīmais mērķis, jo anotācijā ir teikts, ka tā būs vienkārši korupcijas novēršanai labā.

 

Un visbeidzot – trešais dīvains priekšlikums. Man liekas, ka amatpersonām nepamatota ir prasība par papildu deklarāciju iesniegšanu. Proti – ierosināts, ka amatpersonai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papildu deklarācija mēneša laikā pēc tam, kad tā veikusi darījumu – piemēram, saņēmusi mantojumu, dāvinājumu, izsniegusi vai saņēmusi aizdevumu, kura summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

 

Argumentācija? Izrādās, lai VID varētu savlaicīgi fiksēt, ka cilvēkam ir šādi ienākumi. Manuprāt, gan šī norma ir tikai tāpēc, lai cilvēku, kurš ir aizmirsis iesniegt papildus deklarāciju, varētu administratīvi sodīt par aizmāršību. Es nedomāju, ka cilvēkam, piemēram, saņemot mantojumu vai problēmsituācijas brīdī paņemot aizdevumu, būs prātā viena mēneša laikā šo deklarāciju iesniegt. Praksē paši mēs bieži esam šķendējušies par absurdiem vai pārmērīgiem regulējumiem, bet vienalga tādi tiek pieņemti. Varbūt nākamais solis cīņā pret amatpersonu iespējamo korumpētību būs iešūt viņam čipu, lai varētu izsekot, kur viņš iet, ar ko viņš tiekas? Bet vēl labāk – drošs paliek nedrošs varbūt, šādu čipu ievietot visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo kādā dienā katrs var kļūt par amatpersonu.

 

Otrs likumprojekts, kas steidzamības kārtībā šodien tika pieņemts, ir grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, kas paredz īpašu statusu KNAB priekšniekam. Līdz šim ikviens biroja darbinieks varēja doties izdienas pensijā, ja ir sasniedzis 50 gadu vecumu un izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, un vispārējā prasība bija, ka 10 gadiem ir jābūt nostrādātiem birojā.

 

Šodien apstiprinātā norma speciāli KNAB priekšniekam paredz, ka viņam pietiek, ja pēdējie 5 gadi ir nostrādāti biroja priekšnieka amatā. Proti, tiek aicināti tie cilvēki, kuri nav strādājuši birojā, lai nāk uz šo amatu – varbūt būs vairāk kandidātu, kas gribēs šajā amatā strādāt. Mēs uzmanīgi sekosim tam, kas tad tiks iecelts par KNAB priekšnieku, un vai tiešām apstiprināsies tās runas, kas bija pirms šīs normas pieņemšanas – ka tā tiek radīta konkrēti vienam cilvēkam.