Raksti

Raksti

Jan
17
2019

Barikāžu atceres laiks – 1991. gada no 13. līdz 27. janvārim

Autors: Frančeska Ģēvele

Ir pagājuši 28 gadi. Laiks, lai atcerētos, godinātu, iedvesmotos, analizētu 80 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saliedētību cīņā par brīvību, drosmi, pašaizliedzību, patriotismu, varonību, kuri no visām Latvijas apdzīvotajām vietām devās uz Rīgu, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. Vēl vairāk bija tie, kuri bija gatavi jebkurā brīdī pievienoties. Tās bija mātes, kuras palika auklējot bērnus, skolotāji, kuri bija atbildīgi par skolēniem, medicīnas personāls, kurš kopa slimniekus, sagādnieki, kuri gatavoja un veda pārtiku un daudzi citi, kuri pildīja ne mazāk atbildīgus uzdevumus. Visi Latvijas iedzīvotāji bija gatavi iesaistīties neatkarības cīņās un zināmi bija pretinieki.

Par šo vēsturiski izšķirošo laiku liecina pie Saeimas nama piramīdas veida barikāžu piemineklis ar Jumja zīmi un latviešu tautas dziesmu tekstu:

„Tev, Dieviņ, spēks, varīte,

Tev gudrais padomiņš.

Dod, Dieviņ, spēku, prātu,

Neļauj otra vergam būt.”

Ne velti Latvijas iedzīvotāji brīvību saistīja ar Jumja zīmi. Tā ir zemes un tās auglības, dzīvības sākuma zīme. Nes auglību, pārticību, laimi un izdošanos, dod svētību un enerģiju. Jumim viss padodas divkārši.

Ir pagājuši 28 gadi no Latvijas neatkarības atgūšanas laika, kad vieni mērķi bija iedzīvotājiem un valdībai.

Kur ir Jumja zīmes svētība un enerģija, ja Latvijas zemes ir pārdotas svešiniekiem?

Kur pārticība un laime, ja nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 tūkstoši iedzīvotāju no kuriem 74% bija vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem – tie, kuri 1991. gadā drosmīgi stājās pirmajās rindās?

Kur tautas auglība, laime un izdošanās, ja pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2017. gadam Latviju pametuši 600 tūkstoši iedzīvotāju?