Raksti

Raksti

Jan
25
2019

Latvija De iure. Liela uzvara mazai valstij

Autors: Grigorijs Duņecs

De iure. Divi vārdi, kas todien – 1921. gada 26. janvārī – Latvijas valsts veidotājiem un tautai nozīmēja neiedomājami daudz. Tā bija godam izcīnīta pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Tomēr ceļš uz starptautisko atzīšanu bija ilgs un izaicinājumu pilns. To vadīja Latvijas pirmais ārlietu ministrs Z. A. Meierovics, un sākotnēji ārlietu dienesta darbība norisinājās, galvenokārt, ārvalstīs, jo no 1918. gada novembra līdz 1919. gada jūnija beigām gandrīz visa Latvijas teritorija bija okupēta.

Neskaitāmi mēģinājumi panākt Latvijas atzīšanu de iure cieta neveiksmi. Galvenokārt, tāpēc ka Sabiedroto pārstāvji Baltijas valstis sasaistīja ar agrāko Krievijas impēriju un „gribēja Baltijas valstu nākotnes noteikšanu atstāt izlemšanai nākamajai Krievijas Satversmes sapulcei,” kā raksta vēsturnieks Valters Grīviņš.

Parīzes Miera konferences ietvaros 1919. gada 6. maijā tika izveidota Baltijas komisija, kuras sanāksmē pēc mēneša Z. A. Meierovics nolasīja kārtējo Latvijas memorandu, uzsverot, ka vairāku lielvalstu pārstāvji izteikuši morālu atbalstu Latvijas cīņā par valstisko neatkarību un atzinuši tās Pagaidu valdību de facto. Z. A. Meierovics dokumentāli pieprasīja atzīt Latviju kā suverēnu un neatkarīgu valsti. Taču komisijas locekļu attieksme pret to bija atklāti noraidoša, jo pēc viņu domām Latvijas kā valsts statusa jautājumu nevarēja izšķirt bez Krievijas līdzdalības.

Tieši Brīvības cīņu noslēgums ievadīja jaunu posmu Latvijas cīņā par starptautisko atzīšanu, un pēc Lielbritānijas ārlietu ministra Džordža Kerzona ierosinājuma notika atkārtota apspriede. Tajā atbalstošu pozīciju ieņēma Itālija un Japāna. Francija – izvairīgu, savukārt ASV, Somija un Polija – noraidošu. Pēdējā joprojām centās uzturēt Latgales jautājumu, kas pēc de iure atzīšanas nešaubīgi tiktu izšķirts par labu Latvijai.

Tālāk gan notikumi ievirzījās Latvijai labvēlīgā gultnē, un 1920. gadā Rīgā atradās jau 16 valstu pārstāvniecības. Savukārt Latvijas pārstāvniecības atradās 17 valstīs. Jūlijā tika parakstīts Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. Taču nozīmīgākais bija 11. augusta notikums – miera līguma parakstīšana ar Krieviju, kurā tostarp bija norādīts: „Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti.” Šis līgums atzina Latviju de iure un novērsa pašu būtiskāko šķērsli vispārējai starptautiskai juridiskai atzīšanai.

Z. A. Meierovics Latvijas lielo iespēju saskatīja Tautu Savienībā, un iesniedza tai iestāšanās lūgumu. Lai gan pirmais sarunu raunds, kas 1920. gada novembrī norisinājās Ženēvā, bija neveiksmīgs, decembrī Parīzē ārlietu ministrs saņēma Francijas prezidenta A. Miljerāna solījumu atbalstīt Latvijas atzīšanu de iure. Jau pēc dažām dienām pasta baloži no Francijas valdības nama citām lielvalstīm nogādāja notas ar ierosinājumu atzīt ne tikai Latviju, bet arī abas pārējās Baltijas valstis de iure.

1921. gada 24. janvārī Parīzē sanāca Sabiedroto Augstākā padome, un, pateicoties Francijas ārlietu ministra Briāna un Itālijas ārlietu ministra grāfa Sforcas uzrunām, atbalsts nosliecās Latvijai par labu.

Divas dienas vēlāk – 26. janvārī – Antantes Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija) vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure, piešķirot katrai valstij šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu.

„Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa,” Satversmes sapulcē, kas sekoja starptautiskajai atzīšanai, norādīja Z. A. Meierovics. Viņa vārdā nosauktais bulvāris godam pieslienas Brīvības pieminekļa laukumam, atgādinot par šī izcilā un neatlaidīgā valstsvīra ieguldījumu Latvijas valsts pastāvēšanā.

 

Literatūra:

Grīviņš, V. Latvijas atzīšana de iure. (2014). www.historia.lv

Feldmanis, I. Latvijas valsts: izveidošanās un starptautiskā atzīšana. (1998). Latvijas Vēsture. 3., 5.-19. lpp.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Latvijas starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26. janvārī. www.mfa.gov.lv