Raksti

Raksti

May
12
2015

Latvijai nav jāsolidarizējas ar citām Eiropas Savienības valstīm Āfrikas bēgļu uzņemšanā

Autors: Inguna Sudraba

Lai gan ar ievērojamu vilcināšanos un sākotnēju neizlēmību, koalīcijas partijas 11.maijā tomēr pieņēma vienīgo pareizo lēmumu Āfrikas bēgļu jautājumā, nepiekrītot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumam par bēgļu uzņemšanas kvotu noteikšanu visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

 

Šis – bēgļu uzņemšana no citām ES valstīm – nav tas gadījums, kad Latvijai kārtējo reizi ir jāskrien uz pirmo svilpienu un jāizrāda solidaritāti. Var jau kāds iebilst, ka 2008.gada finanšu krīzes laikā Eiropas Savienības dalībvalstis sniedza finansiālu atbalstu Latvijai, taču uzskatu, ka tas nebija atbalsts, bet gan vēss aprēķins – nepieļaut Latvijas bankrotu. Ikvienai valstij, kas saņēmusi šādu atbalstu, tas vēl joprojām ir jāatmaksā ar visiem procentiem. Tad jau arī banku un nebanku kreditētājus varam saukt par “atbalsta sniedzējiem, kas solidarizējas ar kredīta ņēmējiem”.

 

Būtisks arguments pret kvotām arī ir naudas līdzekļu racionāla izlietošana. Zinot to, ka daudzi no bēgļiem, kas līdz šim ieradušies Latvijā, pēc kāda laika tomēr dodas uz citām ES dalībvalstīm, nav racionāli tos uzņemt un kādu laiku uzturēt par Latvijai nodokļu maksātāju līdzekļiem. Un bēgļu uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nav mazi – neskaitot izdevumus par izmitināšanas centra uzturēšanu u.c., tikai pabalsta apmērs bēglim (bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss) ir vairāk nekā 256 eiro mēnesī. Un tas ir laikā, kad vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem, kuru ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra. Arī vidējās pensijas apmērs (266 eiro mēnesī) ir tikai nedaudz lielāks par bēgļa pabalstu.

 

Ne mazsvarīgs faktors ir tas, ka turpmāk var palielināties tieši Latvijā ieceļojušo bēgļu skaits no bijušās Ukrainas, Gruzijas u.c. bijušās PSRS republikām, tagad neatkarīgām valstīm. Līdz ar to ir jautājums – vai šie bēgļi arī tiktu iekļauti Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piedāvātajā kvotā? Ja nē, tad kāpēc? Piemēram, arī Ukrainā pašlaik norit karadarbība, kas daudziem iedzīvotājiem liek pamest dzimto māju un valsti.

 

Jāņem vērā arī valsts iekšējās drošības apsvērumi. Piemēram, nav skaidrs kā (pēc kādiem kritērijiem) Āfrikas bēgļi tiktu izvietoti ES dalībvalstīs – pēc alfabēta, ierašanās laika, iepriekšējās nodarbošanās, ...  Vai nesanāktu tā, ka bēgļu labāko daļu pie sevis paņemtu attīstītās valstis, kurām nepieciešamas darba rokas, pārējo atstājot Latvijai un citām mazajām valstīm. Tādejādi ar bēgļiem, iespējams, tiktu importēts terorisms un noziedzība.

 

Ievērojot iepriekš minēto, kā vienīgais risinājums bēgļu problēmai var būt finansiāls atbalsts no ES budžeta tām valstīm, kas tieši saskaras ar bēgļu ierašanos no valstīm, kuras skārušas kara darbība vai iekšēji konflikti. Tādejādi arī Latvija, Lietuva un Igaunija, iespējams, varētu pretendēt uz ES atbalstu, ja būs jāuzņem bēgļi no Ukrainas.