Raksti

Raksti

Apr
11
2017

SKOLĀS PIEDĀVĀTĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS ir nepieciešams SISTĒMISKI un SISTEMĀTISKI attīstīt!

Autors: Andris Priekulis

Ministrija 2016.gadā aplēsa, kādam jābūt skolēnu skaitam Rīgas skolā, ko Rīgas dome uztvēra kā aicinājumu slēgt 48 skolas. Taču tas ir tikai pašvaldības ziņā, jo ministrijai nav tiesību ne slēgt, ne reorganizēt pašvaldības skolas.


SKOLU TĪKLĀ SVARĪGĀKAIS, LAI VECĀKIEM BŪTU PIEEJAMAS KVALITATĪVAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS, kā arī varētu izvēlēties dažādas svešvalodas (1.,6.,10. klases). Rīgā ir jāmaina kritēriji kā tiek veidots skolu tīkls.

 

Pirmkārt, svarīgākais kritērijs – vai katrai ģimenei ir pieejama skola vispār?
Rīgas sabiedriskais transports ir tik attīstīts, ka pusstundas laikā mēs nokļūstam no katra rajona pilsētas centrā un pa ceļam varam izkāpt vismaz pie 5-6 skolām – tātad mēs varam sasniegt pietiekamu skolu skaitu arī, lai izvēlētos vēlamo.

 

Otrkārt, vai ir pietiekami pieejamas skolas ar valsts valodas apmācību?
Vērtējot esošo skolu tīklu, ir vērojama stabils "status quo" pagātnes situācijai, jo skolu tīkls nav mainīgs un tas nepalielina vietu skaitu latviešu valodā. Vēl vairāk, centra skolās pieaug skolēnu skaits, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda, tādējādi palielinās konkurence uz vietām šajās skolās bērniem, kam dzimtā valoda ir latviešu valoda.

 

Treškārt, vai ir pieejamas pietiekami vietas, kur var apgūt padziļināti un kvalitatīvi matemātiku un dabaszinības Rīgā?
Vērtējot skolu tīklu pēc šāda kritērija, var secināt, ka daudz lielāks piedāvājums ir skolām ar mazākumtautību valodām. Tikai dažas skolas piedāvā matemātikas, dabas zinību un tehnoloģiju izglītības programmas. Reģionāli skolēns pusstundas laikā var izvēlēties varbūt tikai vienu skolu vai nevienu.

 

Ceturtkārt, vai iespējams vecākiem izvēlēties svešvalodas (pirmo 1.klasē, otro 6.klasē, 10.klasē)?
Vērtējot pēc šī kritērija, ir sekojoša situācija, ka tikai vienā skolā pirmā valoda ir franču valoda, vienā vācu valoda, taču visās pārējās angļu valoda. 6.klasē vairāk nekā puse no Rīgas skolām nepiedāvā izvēli, jo ir tikai krievu valoda (tradicionāli) un tikai mazāk par 30% skolēni uzsāk vācu valodas mācīšanos.

 

Piektkārt, vai skolas piedāvā apgūt mācību priekšmetus kādā citā svešvalodā?
Kaut gan esam ES valstu vidū, tikai IB klases ir 2 skolās, kur visus mācību priekšmetus apgūst angļu valodā.

 

Sestkārt, vai beigu kvalitāte ( 9.,12. klase) ir pietiekama kvalitāte, lai jaunietim būtu pieejama jebkura augstskola Latvijā vai ārpus tās?
Vairāk nekā 20% no absolventiem ir ļoti zemi CE rādītāji, kas rada riskus vai neiespējamību izglītības turpinājumam Latvijas augstskolās, kā arī citu valstu augstskolās.
Ministrijas un domes priekšstats par iespējām sakārtot galvaspilsētas skolas kardināli atšķiras. Vai to darīt – ir tikai un vienīgi pašvaldības ziņā, jo ministrijai nav tiesību ne slēgt, ne reorganizēt pašvaldības skolas. Rīgas mērs norāda, ka ministrijas ieteikumus par skolu sakārtošanu pašvaldība neplāno ņemt vērā.

 

 

SECINĀJUMI:
1. Skolu tīkla attīstību ir jāsāk ar piedāvājuma (izglītības programmu) analīzi. Svarīgi, lai skolas nebūtu VIENĀDAS, bet ar dažādu izglītības programmu piedāvājumu.
2. Skolu izglītības programmu attīstībā ļoti svarīgs kritērijs ir padziļinātie mācību priekšmeti, lai nemācītu visu visiem, bet sistemātiski attīstītu skolēnu talantus.
3. Skolu izglītības programmās ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja 1.,6.,10. klasēs izvēlēties svešvalodas. Svarīgi uzsākt mācīties dažādus mācību priekšmetus 10.klasē ES valodās ( angļu, vācu, franču, spāņu valodās ) un veicināt CLIL pieeju.
4. Skolai ir jāveido vienota nākotnes sabiedrība, tāpēc ir jāattīsta VIENS SKOLU TĪKLS, kur var atbalstīt arī pietiekamu mazākumtautību dzimtās valodas mācīšanu.