Raksti

Raksti

Sep
06
2018

Viedoklis par manipulāciju ar izglītības kvalitāti

Autors:

Partijas biedra Alda Viduža viedoklis par manipulāciju ar izglītības kvalitāti.

 

Ir vispār zināms, ka bērnu vecāki un arī izglītības darbinieki vārdos izsaka vēlmi par to, lai mūsu bērni ir izglītoti, zinoši un tamlīdzīgi. Ir daudz diskutēts par to, kā to sasniegt.

Šie ceļi izrādās var būt dažādi un pieeja var būt dažāda.

 

Augusta beigās interneta ziņās (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vidusskolas-ar-sliktiem-kvalitates-raditajiem-varetu-nesanemt-valsts-naudu-skolotaju-algam.a290624/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=banner) bija publicēts raksts, kur minēts, ka:

"Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā."

 


Var piekrist, ka var būt situācijas, ka tieši vidusskolas mācību posmā ir bijis vāji veikts mācību darbs, kā dēļ nav sasniegta cerētā izglītības kvalitāte.

Uzskatu, ka vidusskolu mācību kvalitāti veido pilns mācību periods, tai skaitā pamatskola un tas, kādas mācību programmas tiek pielietotas.

 

Ne jau vidusskolas ir vainīgas par tik nejēdzīgām mācību programmām pamatskolās, kā rezultātā ir loģiski, ka ne tikai "vairākus gadus pēc kārtas", bet pat gadu desmitus kopumā skolniekiem ir konstatētas sliktas sekmes, jo cēlonis ir mācību programmas, kuras tikai vārdos ir orientētas uz mācību kvalitāti, nepasakot kādu - labu vai sliktu. Bet prakse rāda, ka šādu programmu lietošanas rezultāts ir acīm redzami negatīvs, jeb tāds, kas kopumā pazemina skolnieku izglītības līmeni.


Patiesībā, pēc rakstā piedāvātās pieejas būtu jāpārtrauc finansēt Izglītības un zinātnes ministrijas tās struktūras, kas ir atbildīgas par mācību saturu, programmām, zināšanu pārbaudi, jo "no augšas" izpildei nosūtītās programmas un virkne citu nosacījumu skolām un to pedagogiem ir bijuši jāpilda obligātā kārtā. Ja arī pamatskolām tiek iedoti programmu varianti, tad katram no tiem nav apliecinājuma, ka tieši šī piedāvātā programma ilgtermiņā visiem skolniekiem nodrošina iespējami labākos izglītības rezultātus, ar piemēriem, ko var pārbaudīt.
Piemēram, viena no atbildīgajām institūcijām ir Valsts izglītības satura centrs, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešās pakļautības iestāde.

 

Tā kā partijas „No sirds Latvijai” galvenā prioritāte ir cilvēka harmoniska un pārtikusi dzīve Latvijā un virzība uz to, tad mūsu – Latvijas izglītības sistēmas galvenajam darbības mērķim un uzdevumam ir jābūt sagatavot bērnus un arī pieaugušos cilvēkus, viņu apziņu harmoniskai dzīvei, katra atsevišķa cilvēka dzīves uzdevumu izpildei, jeb pozitīvā potenciāla un radošuma realizācijai, tai skaitā veicot darbu savas ģimenes, savas tautas pozitīvas izaugsmes interesēs, un arī turpmākai pilnveidei.

 

Ir jāpārskata skolu izglītības programmas, tās, kas ir radītas dažādos daudzu gadu eksperimentos, un kuru rezultātā esam konstatējuši būtisku izglītības līmeņa pazeminājumu.

Diemžēl līdz šim pie mums risinājumu meklējumos akcents ir bijis likts nevis uz vājo izglītības līmeņa cēloņu atrašanu un novēršanu, bet gan uz pieskaņošanos sākumskolas defektīvai izglītībai, tai skaitā vecākajās klasēs vienkāršojot zināšanu apguves prasības. Piemēram, dodot iespēju skolniekiem izvēlēties jeb atteikties no vairāku eksakto mācību priekšmetu apguves. Tātad, atteikties no tā pozitīvā, ko šo priekšmetu apguve var dot šo skolnieku turpmākā dzīvē.

 

Manuprāt, sākumskolā skolniekiem ieliekot pamatus lasītprasmē, lasītprasmes kritēriju galvenajam akcentam ir jābūt vērstam uz izlasītā materiāla satura sapratni, jeb jābūt ieliktam pamatam sapratnes domāšanā(1). Jābūt iedarbinātai un labi attīstītai sapratnes domāšanai kā tādai. Tieši sapratnes domāšana ir tas pamats, kas ļauj turpmākajos mācību gados sekmīgi saprast un apgūt jau daudz sarežģītāku mācību vielu, tai skaitā dabas zinātnēs, fizikā, ķīmijā, matemātikā un citos eksaktos mācību priekšmetos. Tieši ar šiem minētajiem mācību priekšmetiem skolniekiem tiek ielikts pamats pasaules un tās notikumu pareizai uztverei, izpratnei un atbilstošai rīcībai turpmākajā dzīvē. Tātad, harmoniskai, sekmīgai savas dzīves veidošanai, izaugsmei. Savukārt, no atsevišķu cilvēku sekmīgas izaugsmes veidojas visas sabiedrības pozitīva izaugsme.

 

Atgriežoties pie mācību programmām un to kvalitātes, ir lietderīgi apzināt to valstu praksi, kuru skolnieki ir guvuši un gūst visaugstākos izglītības līmeņa rādītājus.

Pie mums ir jāīsteno praksē pārbaudītas un iespējami labākos rezultātus sniedzošas mācību metodikas un pieejas, ievērojot domāšanas attīstības fundamentālos likumus.

Tai pat laikā jāņem vērā, ka salīdzinot ar iepriekšējām skolnieku paaudzēm, patreizējās paaudzes bērnu uztveres veids, tas kā bērni uztver un iepazīst ap sevi esošo, ir mainījies un ir atšķirīgs. Kaut arī daļa bērnu lasītprasmi apgūst ātri, tomēr mācību programmām jābūt orientētām uz to lai visiem bērniem lasītprasmes pamati būtu ielikti kvalitatīvi.

 

 

Meklējot un pētot pieredzi saistībā ar sliktas izglītības kvalitātes cēloņiem, atradu vērā ņemamu mūsu kaimiņu valstī gūto pieredzi. Sanktpēterburgas Valsts universitātes „Spēju diagnostikas un attīstības” centra darbinieki ir meklējuši atbildes, „Kāpēc bērni nelasa”, „Kāpēc palielinās plaisa starp gudrajiem un muļķiem”.

Šo pieredzi iepazīstot, varam paši izvērtēt, kas ir tie izaicinājumi kas ir risināmi arī pie mums izglītības kvalitātes pilnveidei, tātad, arī patiesam Latvijas uzplaukumam.


Manuprāt, pie mums situācija ir līdzīga, spriežot pēc netiešiem izglītības kvalitātes rādītājiem, tai skaitā augstskolu sūdzībām par zemu potenciālo studentu izglītotības līmeni. Ja veiktu sapratnes domāšanas testus Latvijā, rezultāti varētu būt līdzīgi. Un tas diemžēl, ir gauži bēdīgi. Tas arī ir iemesls, kāpēc mūsu labos nodomus tautā saklausa un saprot tik maz cilvēku, kāpēc cilvēki ir pasīvi, tiem nav interese līdzīgi kā par grāmatu lasīšanu, jo sarežģītākas jomas ir ārpus viņu uztveres un saprašanas iespējām. Un tam ir konkrēti cēloņi.
 

 

Norāde par vāju lasītprasmi jeb sapratnes domāšanas pamatu trūkumu skolniekiem Latvijā, kā sekas ir zema kopējā izglītības kvalitāte vidusskolu beidzējiem, ir kā tests pašai izglītības sistēmai.

Ja izglītības sistēma patiesi ir savā darbībā ar mērķi kvalitatīvi iemācīt bērnus, ar to saprotot cilvēkus pirmajā vietā, tā, lai viņi ir zinoši un tai skaitā prot labi lasīt, tad izglītības sistēma saskaņā ar saņemto pirmo norādi uz būtiskām tās metodiskā darba kļūdām un nepilnībām, ar lielu skubu centīsies tās atzīt, atvainoties, kļūdas novērst un tās labot jau gaitā, jau šajā mācību gadā rosinot strādāt pamatskolas tā, ka visiem bērniem tiek mācīta un iemācīta sapratnes lasīšana.


Ja minētā sistēma ir ar patieso mērķi izglītot daļēji izglītotus darbiniekus – kā labi paklausīgas un manipulējamas „skrūvītes” jeb pietiekoši kompetentu „darbaspēku” darba tirgum atbilstoši tā pieprasījumam, tad sekos atrasto nepilnību apšaubīšana vai līdzīgi, uzskatot, ka tikai paši izglītības sistēmas ierēdņi ir tie gudrie.
Jā, gurdi jau ir, tikai kāds ir šīs gudrības pielietojuma patiesais virziens jeb mērķis???


Saistībā ar Ministru Kabineta noteikumu projektu, kas ietver vidusskolu sodīšanu dēļ zemas izglītības kvalitātes atņemot resursus, esmu sagatavojis lekcijas videoieraksta tulkojumu "Galvenais iemesls, kāpēc bērni nelasa", kas parāda mūsu kaimiņu pieredzi.


No sirds,

Aldis V

 

Tulkotais pētījums - Galvenais iemesls, kāpēc bērni nelasa ŠEIT!