Viedokļi

Viedokļi

Jan
12
2017

Apmaksāt nodarbinātības dienesta ierēdņu darbu no sociālā budžeta ir bezatbildīgi

Frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par Saeimas 2017.gada 12.janvāra sēdi pauda deputāts Gunārs Kūtris.

 

Runājot par to, kāds šajā nedēļā un pāris iepriekšējo nedēļu laikā ir bijis Saeimas deputātu un Saeimas komisiju darbs, gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

 

Šodien Saeimas sēdē bija piedāvāts nodot komisijām grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, lai jau 2018.gadā atgrieztos atpakaļ pie situācijas, kāda bija pēdējos gados (līdz pat šim gadam), kad Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku darba vietu uzturēšanu un atalgojumu maksāja no Labklājības ministrijas budžeta jeb no valsts budžeta finansējuma.

 

Taču, pieņemot 2017.gada budžeta likumu paketi, likumā tika izdarīts grozījums un pateikts, ka, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, 93 amata vietas tiks apmaksātas no speciālā nodarbinātības valsts budžeta. Opozīcijas deputāti, šodien piedāvājot likumprojektu, vadījās no viena nopietna apsvēruma. Ja jau labklājības ministrs un valdības pārstāvji saka, ka sociālajā budžetā ieņēmumu ir tik maz, ka ir grūtības samaksāt pabalstus, jo bezdarbnieku skaits pieaug, pabalstu skaits pieaug, un tāpēc pat bija jāierobežo to personu loks, kas vispār ir tiesīgs saņemt šos bezdarbnieku pabalstus, tad šajā situācijā, kad sociālajam budžetam ir grūti laiki, ir neloģiski no sociālā budžeta sākt maksāt atlīdzību valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

 

Es saprotu, ka Saeimas sēdē koalīcijas partijas pēc būtības jau nebalsoja “pret”, un lielākā daļa koalīcijas jeb pozīcijas partiju deputātu atturējās. Taču šī atturēšanās principā bija kā atbalsts šim priekšlikumam, vienkārši nevēlēšanās balsot pret pašu valdības piedāvāto un Saeimā jau akceptēto likumu. Es ceru, ka nākotnē mēs vēl atgriezīsimies pie šī jautājuma.

 

Otrs jautājums, kuram es vēlos pieskarties un kas ir viena no Saeimas darbības formām – deputātu jautājumiem ministriem. Katras Saeimas sēdes beigās mēs dzirdam, kā tiek uzdoti jautājumi ministriem, bet retāk mēs dzirdam, kādas atbildes ir sniegtas.

 

Frakcija “No sirds Latvijai” šodien uzdeva jautājumus finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, un šie jautājumi ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektivitāti un lietderību. Jau 2010.gadā bija izstrādāts pasākumu plāns, kurš ietvēra 66 pasākumus, un līdz 2013.gadam šie pasākumi bija jāīsteno. 2016.gadā tika apstiprināts jauns darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai laika posmam no 2016. līdz 2020.gadam. Taču nekur netika paradīts, kāds tad ir iepriekšējā plāna rezultatīvais izvērtējums, kāds tad ir bijis pienesums. Katru reizi, ieviešot kādu jaunu likuma grozījumu, kas palielina valsts noteiktos ierobežojumus un aizliegumus cilvēkiem un palielina sodus, vienmēr kā arguments skan: “Tas uzlabos cīņu pret ēnu ekonomiku.” Ja jau nav izvērtēti iepriekšējie pasākumi, ja mēs nezinām, kāda bija atdeve iepriekšējiem pasākumiem, tad vai tiešām policejiskas valsts formēšanās situācijā, izmantojot lozungu “Mēs cīnāmies pret ēnu ekonomiku” (taču nesasniedzot konkrētus rādītājus!), vēl un vēl ir jāpastiprina kādi ierobežojumi?

 

Es ceru, ka finanšu ministre nākamās nedēļas laikā mums sniegs šo atbildi un mēs varēsim informēt klausītājus un skatītājus, kāda tad ir reālā situācija, kādi ir rezultāti agrākajiem pasākumiem un vai tie tiešām ir tik efektīvi bijuši.