Frakcijas viedoklis

Frakcijas viedoklis

Jun
15
2017

A.Platpers: Augstskola – tā ir vērtība, kura jāatbalsta materiāli valsts līmenī

Deputāts A.Platpers, paužot frakcijas viedokli par 2017.gada 15.jūnija Saeimas sēdi, vērsa uzmanību uz vairākiem Saeimas sēdē diskutētajiem likumprojektiem.

 

Jautājumā par grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" deputāts A.Platpers norādīja: “Es domāju, ka tas nav līdz galam izdiskutēts jautājums, un to nevajadzētu pieņemt tā, ka aizliegt pašvaldībām veidot savus preses izdevumus.  Piemēram, Pierīgas novadi - ir avīze, ko izdod un tā ļoti maz atspoguļo konkrētā novada - vai tā ir Mārupe vai Salaspils, vai Ķekava, vai Baldone - problēmas, ļoti maz informē lasītājus, kas notiek šajos novados. Un es domāju, ka bija jāmeklē citi paņēmieni, kā veidot preses izdevumu.”

 

Otrs jautājums par ko deputāts A.Platpers informēja ir par grozījumiem Ģerboņa likumā un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņa likumā. Kā norādīja deputāts: “Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, kas palīdzēs sakārtot ne tikai galvaspilsētas kultūrvēsturiskās vietas un tradīcijas, kā būtu jāizmanto šī heraldika, kas mums ir pieņemta un vai to drīkst darīt un kurās vietās. Bet, man liekas, ka visā Latvijā tas ir ļoti svarīgi, lai mūsu arheoloģiskajos izrakumos atrastās vērtības nonāktu mūsu muzejos, nevis klejotu indivīdu rokās pa pasauli un mūsu nākamā paaudze nespētu šīs vērtības redzē, tas ir, šīs kultūrvēsturiskās, senās vērtības.”

 

Deputāts A.Platpers pauda arī viedokli par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā: “Es varu izteikt savu viedokli. Es daudzām lietām nepiekrītu, ka būtu jāaizliedz. Mēs vienkārši esam divkosīgi šajā jautājumā un ne līdz galam pasakām sabiedrībai, iespējams, patiesos iemeslus, kāpēc Rīgas cirkā nevarētu šos savvaļas dzīvniekus, pareizi uzturot un pareizi apmācot, tomēr radīt prieku bērniem, šos dzīvniekus rādot viņu meistarībā. Tas ir ļoti grūts darbs, lai panāktu, ka citi jūsmo par dzīvnieka spējām aizkustināt līdz asarām ar savu meistarību. Un, iespējams, šeit ir atkal īpašuma intereses, par kurām nerunā. Otrs aspekts ir, ka tiek noraidīts SASKAŅAS deputāta priekšlikums. Jānotiek diskusijām un jāsakārto arī citu dzīvnieku uzturēšanās apstākļi un visā pasaulē jau cīnās arī pret medniekiem, kuriem ir atļauja nošaut šos dzīvniekus, lapsas un nutrijas un tā tālāk, un veidot kažokus.”

 

Tāpat A.Platpers vērsa uzmanību uz grozījumiem Vispārējās izglītības likumā: “Es domāju, ka mēs izglītībā veidojam visu kampaņveidīgi. Mēs dalām Eiropas struktūrfonda naudu. Pašlaik saturu maiņai priekšmetos mēs dalām 39 miljonus. Mani kārtējo reizi ļoti uztrauc,  kāpēc Somijā to veica augstskola, Oulu Universitāte, proti, izstrādāja gan sistēmu, gan programmas, gan standartus, gan kritērijus, kādam jābūt skolas direktoram, kādam jābūt skolotājam. Es domāju, ka mums vajadzētu vienreiz saprast, ka augstskola – tā ir vērtība, kura jāatbalsta materiāli valsts līmenī.”

 

Deputāts A.Platpers vērsa arī uzmanību uz zemo kvalitāti atbildēm uz deputātu jautājumiem: “Ja es no Izglītības un zinātnes ministrijas departamentiem, nodaļām nevaru saņemt konkrētas atbildes, tad man ir tāds vienkāršs jautājums: vai ministrs pats vispār apjēdz, kas notiek viņa vadītajā iestādē. Diemžēl neviens neatbild uz vienu jautājumu pēc būtības. Tad jautājums viens ir: kā var veidot kaut kādas reformas, ja ministrs nevar atbildēt uz konkrētiem jautājumiem? Un arī klātienē ar viņu runājot, beigās neradās pārliecība, ka viņš saprot visas izglītības sistēmas maiņas būtību un vajadzību, un kādā ceļā iet. Tie ierēdņi acīmredzot to viņam nepaskaidro labi, viņš pats nesaprot, un rodas tāda situācija, ka viss ir kampaņveidīgi. Tagad mēs cīnīsimies, lai samazinātu skolas. Jautājums ir viens: vai mācot skolotājam astoņus vai desmit bērnus vidusskolas klasē, līmenim būtu jābūt zemākam nekā skolotājam, kas strādā Rīgas skolās, 24 vai līdz 32 audzēkņi klasē? Es domāju, ka nē.

 

Un tad ir jautājums: kāda misija ir Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurā ir ārprātīgi daudz ierēdņu, kas rūpējas par kvalitāti vispārizglītojošajās skolās, un kāpēc šī kvalitāte nav? Par ko šie cilvēki saņem algu, ja mēs nepārtraukti dzirdam, ka centralizētajos pārbaudījumos, kurus mēs nespējam nosargāt, ir ļoti zems līmenis, un uz tā pamata, lūk vajadzētu viņu vest 30 kilometrus uz citu vidusskolu, kur tas līmenis ir drusku augstāks, sēžot klasē divreiz vairāk skolēniem. Jautājumu ir ļoti daudz.”