Frakcijas viedoklis

Frakcijas viedoklis

Sep
11
2017

Frakcijas viedoklis par ārkārtas situācijas izsludināšanu Latgalē un 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās” turpmāko virzību.

Frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par Saeimas 2017.gada 7.septembra sēdi pauda deputāts Arvīds Platpers.

 

Deputāts A.Platpers informēja, ka sēdē tika izskatīti divi ļoti svarīgi jautājumi – par ārkārtas situācijas izsludināšanu Latgalē un 11 212 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par atklātu balsojumu Valsts Prezidenta vēlēšanās" turpmāku virzību.

 

“Es uzskatu, ka visi jautājumi, ko Saeima izskata, ir svarīgi, bet viens no būtiskiem jautājumiem, kuram visām frakcijām būtu jāpievērš uzmanība, ir izglītība. Dotā brīdī Latvijā izglītību es salīdzinu ar pussagruvušu ēku bez kārtīgiem pamatiem, un nevienam neuztrauc, ka šī ēka var sabrukt. Mēs mainām gan Augstskolu, gan Vispārējās izglītības likumu, galarezultātā mēs it kā uzpucējam sagruvušās mājas bēniņus un vienu stāvu izremontējam, bet faktiski pēc kāda laika tas viss noteikti ir pamatīgi, kapitāli jāpārskata. Un viens no jautājumiem ir, ka valsts sakārtotības un attīstības pamats taču ir pareizi nostādīta, izveidota, apstiprināta un darbībā veidojoša izglītība. Un, kas mums visvairāk pietrūkst? Sistēmas!”, norādīja A.Platpers.

Saeimas sēdē izskatīšanai tika iesniegti grozījumi “Izglītības likumā”, kas paredz iekļaut likumā administratīvos pārkāpumus izglītības jomā un atbilstošos sodus. Komentējot šos grozījumus, A.Platpers norādīja: “Man liekas, ka vispirms ir jāsakārto un skaidri republikai, visiem iedzīvotājiem jāpasaka - mēs sešgadīgos neuzskatīsim par pirmās klases audzēkņiem ar 2018.gadu, kā Šadurska kungs, izglītības ministrs ir jau deklarējis. Un vēl ko es gribētu uzsvērt, ka Saeimas komisija Ilzes Viņķeles vadībā apsolīja, ka mēs atgriezīsimies pie jautājuma par sociālās rehabilitācijas programmām jau augusta otrajā nedēļā un cītīgi strādāsim, lai mums beidzot atrisinātos šis jautājums.  Noņemot finansējumu internātskolām, mēs sagatavosim pedagogus vispārizglītojošās skolās un viņi strādās pēc normatīviem aktiem, kā pienākas šiem audzēkņiem, kuriem ir zināmas problēmas attīstībā, uzvedībā un tā tālāk. Diemžēl izskatās, ka nekas nenotiks.”

Otrs jautājums, kuram pievērsa uzmanību deputāts A.Platpers, ir grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz paplašināt rīcības komitejas, kas tiek izveidotas, lai nodrošinātu Svētku rīkošanā iesaistīto institūciju koordināciju, funkcijas ar operatīvo vadības grupas izveidi.

Kā norādīja deputāts A.Platpers: “Rīcības komiteja ir jau minēta likumā, tā tagad darbojās. Rīcības komitejā ir Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, Rīgas domes un citas institūcijas, kas veido atbildību par to, kā notiek Dziesmu svētki. Un man kā tiešām ilggadējam šo pasākumu dalībniekam ir jautājums – tad kāpēc ir jāizveido vēl operatīvā vadības grupa, kurā ietilpst Deju svētku rīkotāju pārstāvji, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji. Viņi līdz šim to visu nodrošināja un viņiem vajadzētu tikai uzlikt par pienākumu izdarīt to kvalitatīvāk, labāk, bet nevis Rīcības komitejai, kurā ir šie paši pārstāvji no šīm pašām ministrijām, ir jāizveido vēl viena grupa. Man tas liekas vienkārši muļķīgi dotajā brīdī, un vai tas ir tas svarīgākais?”.

Tāpat Saeimas sēdē izskatīšanā komisijā tika nodoti grozījumi “Augstskolu likumā”, kā norādīja A.Platpers: “Mēs negribam sakārtot augstskolu sistēmu Latvijā. Mums ir 62 augstākās mācību iestādes, un mēs esam bezspēcīgi sakārtot un reglamentēt augstskolu darbību un tikai mainām likumus. Mēs mēģinām pielāgot daudzu augstskolu intereses, nevis rūpēties par normālu augstāko izglītību. Jo daudzām augstskolām nav pat atjaunots finansējums, bet mēs mainām likumus. Vispirms, es domāju, būtu jāatjauno finansējums, lai varētu sakārtot mācību plānus, kā gatavot nākamos valsts speciālistus, un tad izdarīt labojumus Augstskolu likumā, kas varbūt arī dotu kaut kādu normālu rezultātu kopainā.”

 

 

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija