Frakcijas viedoklis

Frakcijas viedoklis

Jan
11
2018

Frakcijas viedoklis par NĪN atcelšanu

Frakcijas viedokli pēc 2018.gada pirmās Saeimas sēdes pauda deputāts Gunārs Kūtris.

 

G.Kūtris partijas “No sirds Latvijai” vārdā sveica radioklausītājus 2018.gadā, un mūsu valsts jubilejas gadā novēlot: Lai jūsu visu plānotie labie darbi tiešām izdodas, izpildās, un pat ar uzviju!”

 

Runājot par Saeimas sesijas sākumu, un pirmo šīs sesijas sēdi, G.Kūtris  pievērst uzmanību grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas diemžēl neguva Saeimas vairākuma atbalstu, lai to varētu nodot komisijām. Kā norādīja G.Kūtris: “Dīvains ir balsojums – tikai trīs deputāti balsoja pret šo likumprojektu. Īstenībā koalīcijas deputāti atturoties parādīja, ka viņi nevēlas Latvijas iedzīvotājiem aktuālu jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Norakstīt uz to, ka gan jau 2020.gadā varbūt valdība kaut ko izstrādās.  Gan jau Jūs visi izturēsiet un maksāsiet šo nodokli, varbūt Jums arī kaut kas labāks būs. Tajā pašā laikā netika vērtēts, ka 2020.gadā pēc būtības tikai domā mainīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodi. Lai gan visi eksperti, kas apsprieduši nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, saka, ka kadastrālās vērtības izmantošana šajā formulā ir nepareiza. Jo vērtību rada tirgus situācija, tas ir, viens cilvēkus blakus var pārdot vairākkārtīgi savu īpašumu un jūsu nelielajai mājiņai vai būdiņai, kadastrālā vērtība būtiski pieaugs. Tas ir neloģiski.”

 

G.Kūtris skaidroja, ka frakcija piedāvāja Saeimas deputātiem atbalstīt likumprojektu, ka netiek ar nodokli aplikts nekustamais īpašums, kas ir vienīgais mājoklis cilvēkam un ar to saistītā nelielā zemes platība. Kopumā, kā norādīja G.Kūtris: “Šis jautājums pēc būtības ir aktuāls Latvijā pēdējos gados, jo kopš 2012.gada, kad piemēroja nekustamo īpašumu arī ēkām, šis nodoklis ir strauji progresējis, pieaugot tieši kadastrālajai vērtībai. Finanšu ministrija, kas 2017.gadā veica pētījumu, rīkojās tai ļoti raksturīgā veidā. Lai nebūtu jārisina problēma, piedāvāja ļoti sarežģītu versiju jeb ideju par to, cik sarežģīti mēs varētu šo jautājumu noregulēt. Pēc tam, analizējot šo sarežģīto regulējumu, secina, ka to īstenībā nevar atrisināt tik vienkārši. Tas prasīs daudz izmaksas.

 

Mūsu piedāvājums bija ļoti vienkāršs – paņemt divas datu bāzes, kas ir Latvijas valsts rīcībā, proti, personu deklarētās dzīves vietas un personu īpašumi Zemesgrāmatā. Saliekot šīs divas datu bāzes kopā, ir ļoti elementāri aprēķināt, kam šis nodoklis ir jāmaksā, un kam šis nodoklis nav jāmaksā.

 

Finanšu ministrija teica, un arī šodien debatēs izskanēja, ka šī nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim radītu zaudējumus pašvaldībām - pašvaldību izlīdzināšanas fondā samazinātos ienākums. Taču Finanšu ministrijas darba grupa parādīja, ka no 200 miljoniem eiro, kas tiek iekasēti par nekustamo īpašumu šajā jomā vienīgajam mājoklim, tas ir tikai 24 miljoni, tas ir 12 procenti no visa prognozējamā nodokļa!

 

Tas ir no prognozējamā. Es nerēķinu to, kas praktiski tiek saņemts! Ja no 24 miljoniem mēs atņemtu to summu, kur jau šobrīd pašvaldības atbrīvo īpašniekus no maksāšanas, tad mēs teiktu, ka šī summa ir vēl mazāka. Un iespējams, ka pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir nepareizi rēķināt šo summu – prognozēto nodokļa summu – kā summu, no kuras jāmaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tā kā šī problēma, protams, nav vienkārša. Bet Finanšu ministrijas rīcībā bija visi dati, vienkārši šobrīd es saprotu, ka esošā, valdošā koalīcija un arī valdība šo jautājumu nevēlas risināt.”

 

Noslēgumā deputāts G.Kūtirs norādīja: “Es ļoti ceru, ka šogad tiks ievēlēta Saeima, kura šo jautājumu vēlēsies atrisināt Latvijas iedzīvotāju interesēs!”