Viedokļi par NĪN

Viedokļi par NĪN

Aug
21
2017

Nekustamā īpašuma nodoklis

Partijas biedra Daiņa Dreimaņa viedoklis par nekustamā īpašuma nodokli.

 

 

Pats galvenais, kas 100% ir nepareizi, ir tas ka valsts, izmantojot savu varu un ietekmes sviras, iespaido, ietekmē, apkrāpj un noved līdz izmisumam savus iedzīvotājus tādā līmenī, ka jāpamet un jābēg no savas valsts. Daži diasporās apsver iespēju prasīt citu pilsonību ekonomisko draudu dēļ, ko jau varam uzskatīt par genocīdu pret savu tautu!


Valsts jau var pastāvēt tikai tad, ja tai ir iedzīvotāji, bet, ja iedzīvotāji regulāri un mērķtiecīgi ekonomisko draudu dēļ pamet valsti, lai dotos citur turpināt savu dzīves gājumu, tad tas jau ir drauds, ka šeit ātri vien būs tikai teritorija ar nosaukumu Latvija, un Latvijas valsts zaudēs savu jēgu, tā būs pašiznīcinājusies pateicoties neprasmīgai, nemākulīgai un uz vienas dienas saimniekošanu tendētai valdībai. Tas šobrīd notiek un ļoti strauji!

 

Nekustamā īpašuma (NĪ) nodoklis ir paredzēts, lai sakārtotu infrastruktūru, atjaunotu, būvētu jaunas, sakoptu un uzturētu kārtībā ielas, veloceliņus, gājējiem paredzētās ietves, nekustamajiem īpašumiem pieguļošās zaļās zonas utt. Lai mēs visi, kas maksā šo nodokli varētu dzīvot sakārtotā, tīrā un sakoptā vidē un varam skaidri redzēt par ko maksājam un kur paliek samaksātais. Tāpēc jau tas saucas nekustamā īpašuma nodoklis. Tas kas paliek pāri no iekasētās naudas tiek novirzīts citām pašvaldības vajadzībām.


Tomēr šodien tas viss ir izvērties par īpašumu konfiskācijas mehānismu likuma ietvaros, kur valsts konfiscē iedzīvotāju īpašumus un vēl uz to nopelna. Jo vieglāk jau ir paņemt tur kur ir visvājākā pretestība - no iedzīvotājiem, kas nevar pretoties. Jo, ja pretosies, tad iestāsies citas sankcijas. Izveidojas apburtais loks. Nekustamie īpašumi tiek atsavināti pamatojoties uz likuma normām un caur izsolēm nonāk otreizējā tirgū.
 

Kā izrādās tad arī Latvijas pamatlikumam Satversmei nav nekādas vērtības, tas ir tikai vārdu un teikumu virknējums, kas uzrakstīts uz papīra un nosaukts par likumu, jo kaut gan Satversmes 96.pantā ir rakstīts, ka “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”, tas nu nekādi netiek ievērots. Kāpēc gan valsts var gribēt, lai iedzīvotāji ievērotu likumus, ja reiz valsts pati mudina tos neievērot.
 

Iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklis ir paaugstināts līdz neprāta robežai un pāri tai, neskatoties ne uz ko, uz kā pamata arī notiek īpašumu konfiskācija. Kaut gan Satversmes 105.pantā ir rakstīts, ka “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
 

Par nenormāli augstajām NĪ nodokļu summām meklējam attaisnojumu, aizbildinoties ar zemes kadastrālajām vērtībām un dažādiem zonējumiem, jo procentu (%) likme jau visiem ir vienāda.

Šeit rodas jautājums, vai nav jāpārskata visa zemes kadastrālās vērtēšanas sistēma un kritēriji. Tie šobrīd neatbilst nekam un neiztur nekādus attaisnojumus un līdz ar to rodas šī absurdā situācija.

Ja jau reiz tiesas, tiesu nolēmumu izpildītāji, pašvaldības un visādi citādi parādu piedzinēji tik ļoti aktīvi strādā un konfiscē dzimtas īpašumus, kurus paaudžu paaudzēs cilvēki cēluši, kopuši un apsaimniekojuši, tad likumsakarīgi rodas jautājums, kam tiek gatavota Latvijas teritorija? Jo kuri ir tie kam naudas pietiek un pāri paliek, lai iegādātos konfiscētos un izsolēs otriezējam tirgum piedāvātos īpašumus?

 

Nākamais ar NĪ saistītais jautājums, kas ir pilnīgi absurds, ir nodoklis par ēkām. Jo arī šis ir visvienkāršākais un vieglākais naudas ieguves avots. Tātad, ja cilvēks reiz ir uzcēlis vai nopircis, vai mantojis īpašumu, tad par to jau ir samaksājis visus iespējamos maksājumus valstij nodokļu veidā, pērkot materiālus būvju celtniecībai un līdz ar to maksājot darba algas celtniekiem un projektētājiem un reģistrējot īpašumu valsts reģistros, vai pērkot, vai mantojot īpašumu ir nomaksājis valstij pienākošās nodevas.


 

Tad kāpēc man katru gadu nav jāmaksā par apģērbu vai apaviem, kurus jau vienreiz esmu nopircis. Šeit zūd pamatjēga privātīpašumam jebkādā izpausmē un nozīmē.


 

Mēs cenšamies panākt attīstītākās Eiropas valstis, bet izrādās tas ir tikai mīts, jo patiesībā mēs nevis attīstamies, bet degradējamies.