Programma

Programma

„NO SIRDS LATVIJAI” PROGRAMMA

 

Latvijas valsts būs tik stipra, cik stipri būs tās cilvēki. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija ir droša, neatkarīga un vienota labklājības valsts, kurā gribētu dzīvot gan mēs, gan mūsu bērni un mazbērni. 
 
Trešās atmodas laikā mēs apvienojāmies kopīgam mērķim - panākt Latvijas valstisko neatkarību. Šobrīd mums jāapvienojas, lai nodrošinātu tādu Latvijas valsts nākotni, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība.
 
Latvijas pastāvēšanas pamats esam mēs paši – valsts iedzīvotāji. Zaudējot savus cilvēkus, mēs zaudējam savu valsti. Emigrācija no savas dzimtenes parasti ir galēja izmisuma solis, kas tiek sperts tad, kad ir zudušas visas cerības, kad dzīves apstākļi kļuvuši neizturami. 
 

MŪSU UZDEVUMS IR ATJAUNOT CILVĒKU TICĪBU LATVIJAS VALSTIJ UN TĀS NĀKOTNEI.

 
“Tautas kustības No sirds Latvijai” biedri noteikuši desmit būtiskākās problēmas mūsdienu Latvijā, kas prasa tūlītēju risinājumu un kas ir galvenie sabiedrības neapmierinātības cēloņi:
 
Valstij nav īstermiņa un ilgtermiņa mērķu, un tas veicina vispārēju sabiedrības apātiju un neticību rītdienai.
 
Drošības sajūtas zudums, neuzticēšanās valsts un pašvaldību iestāžu spējai kvalitatīvi veikt tās funkcijas, kas nodrošina cilvēka galvenās vajadzības – veselības aizsardzība, izglītība, indivīda drošība, valsts spēja aizsargāt sevi un savus iedzīvotājus.
 
Plaisa starp valsts varu un sabiedrību. Varas neiejūtība pret cilvēku un nesapratne par viņa vajadzībām. Kā rezultātā ir izveidojusies kritiski liela neuzticība valsts varai, kas ir drauds gan iekšējai valsts drošībai, gan valsts stabilai attīstībai.
 
Lielākās sabiedrības daļas, godīgi strādājot, nespēja pašapliecināties un nodrošināt sev cilvēka cienīgu dzīvi un labklājību.
 
Bagāto indivīdu un uzņēmumu (tai skaitā banku) valstiska aizstāvība konfliktos ar indivīdu, vispārēja neoliberāla ekonomiskā politika, kas tikai pastiprinājusi, nevis izlīdzinājusi sabiedrības noslāņošanos.
 
Morāles vērtību zudums, “patērētāju sabiedrībai” raksturīgu pazīmju pastiprināšanās.
 
Naudas un varas koncentrēšanās dažu cilvēku rokās, kuri tādējādi patiesībā lemj valsts likteni.
 
Milzīga korupcijas un ēnu ekonomikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un politiku, kā rezultātā tiek būtiski kropļota godīgas uzņēmējdarbības vide.
 
Latvijai svešu ideoloģiju arvien plašāka izplatīšanās.
 
Izglītības, zināšanu un prasmju līmeņa lejupslīde, galvenokārt izglītības sistēmas kvalitātes samazināšanās dēļ. Izglītības apmaksas sistēma ierobežo izglītības iegūšanas iespējas.
 
Partija „No sirds Latvijai” uzskata, ka galvenais iemesls iepriekš minētajam ir valstiskā mērķa un valsts varas atbildības trūkums Latvijā, tādēļ mēs izvirzām savu Latvijas attīstības vīziju:
 

LATVIJA IR DEMOKRĀTISKA, HARMONISKA UN IETEKMĪGA VALSTS.

 
Vīzijas sasniegšanai nederēs kosmētiskais remonts. Izmaiņas ir vajadzīgas mūsu domāšanā. Ir jāmaina valsts pārvaldes attieksme un darba stils. Sabiedrībai ir jārada iespēja iesaistīties un reāli ietekmēt valsts attīstību. Kopīgu mērķu sasniegšanā ir jāiesaista ikviens.  
 
Partija “No sirds Latvijai” tiek veidota, lai veicinātu ”Tautas kustības No sirds Latvijai” mērķu īstenošanu. Latvijā ir jāatjauno sabiedriskās domas spēks. Tāpēc katrs ir aicināts un gaidīts līdzdarboties interešu grupās un sabiedriskajās organizācijās, gan pašvaldības līmeņa, gan arī valstiski svarīgu jautājumu risināšanai. 
 

IR JĀNOTIEK SABIEDRĪBAS UN VARAS IZLĪGUMAM.

 
Mēs, partijas „No sirds Latvijai” dibinātāji, esam pārliecināti, ka “Tautas kustības No sirds Latvijai” biedru sniegtais redzējums par aktuālākajiem Latvijas attīstības jautājumiem uzrunās un piesaistīs lielu sabiedrības daļu. Mūsu darbība būs vērsta trīs galveno mērķu sasniegšanā:
 

PATIESA DEMOKRĀTIJA - UZTICAMA POLITISKĀ SISTĒMA UN ATBILDĪGA VALSTS PĀRVALDE.

 

HARMONISKA VALSTS - SASKAŅOTA SABIEDRĪBAS DZĪVE UN LĪDZSVAROTA SISTĒMU DARBĪBA.

 

BŪTISKA LATVIJAS IETEKMES PALIELINĀŠANĀS AR AKTĪVA VALSTISKUMA INSTRUMENTU PALĪDZĪBU.

 
Lai sasniegtu šo izvirzīto vīziju, mēs esam noteikuši vienpadsmit darbības virzienus:
 
 
1.   Izcilas valsts pārvaldes izveide. Mēs apzināmies, ka Latvijas attīstība ir jānodrošina profesionālai, stiprai, godīgai un atvērtai valsts pārvaldei, kas kalpo sabiedrībai. Līdz šim labas pārvaldības principu ieviešana nav bijusi varas prioritāte un, mūsuprāt, iemesls ir meklējams politiskās varas vājumā.
 
a.      Meritokrātija - tiesības uz varu tiem, kuriem ir nopelni. Mums ir jāpārliecina sabiedrības labākie pārstāvji un spožākie prāti, ka darbs politikā un valsts pārvaldē ir prestižākais iespējamais darbs valstī. Jāizbeidz viduvējību virzīšana augstos amatos.
 
b.      Mēs iedzīvināsim praksē, ka ierēdņi savu pienākumu izpildē, realizējot nozaru politikas, vadās pēc profesionāliem kritērijiem. Vienlaikus arī politiskajai varai ir jābūt spēcīgai un profesionālai.
 
c.       Mēs noteiksim ierēdņu atbildības un pilnvaru apjomu, lai lēmumus varētu pieņemt zemākajā iespējamajā līmenī, atbrīvojot ministrijas no administratīvā sloga. Šāda deleģēšanas procesa attīstība notiks vienlaicīgi ar ierēdņu spēju un kompetenču novērtējumu.
 
d.      Praksē ir jāievieš vienota ierēdņu kvalifikācijas, vērtēšanas un motivācijas sistēma, kas nodrošina profesionālu ierēdņu piesaisti civildienestā visos līmeņos.
 
e.      Mēs nodrošināsim valsts amatpersonu atbildību par nelikumīgiem lēmumiem, tai skaitā, par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
 
2.   Sabiedrības iespējas ietekmēt politisko procesu.Sabiedrības gribai jānosaka politiskie procesi; ja sabiedrības viedoklis tiek ņemts vērā, iedzīvotāji iesaistās valsts dzīves procesos un jūt savu atbildību par valsti:
 
a.      Izveidosim tautas vēlēta Valsts Prezidenta institūtu, kas kalpos kā nacionālās vienotības simbols, veicinot sabiedrības uzticību un mazinot politisko šķelšanos.
 
b.      Nodrošināsim, lai valstij un pašvaldībai svarīgos jautājumos iedzīvotājiem būtu iespēja organizēt un piedalīties konsultatīvos referendumos (plebiscītā) vai tautas nobalsošanā, atbilstoši normatīvajos aktos skaidri noteiktai, ērtai un operatīvai kārtībai.
 
c.       Vēlēšanu likumos noteiksim kārtību, lai cilvēki varētu balsot par personu, nevis partiju. Tā ir arī deputāta personiskās atbildības līmeņa paaugstināšana.
 
3.   Pārliecība par taisnīguma uzvaru.Sabiedrība vēlas pārliecību, ka taisna tiesa ir nenovēršama. Ir jāpaaugstina tiesu sistēmas atbildība un efektivitāte, nodrošinot kvalitāti visā tiesvedības ķēdē. Tiesnešu neatkarība ir cieši saistīta ar viņu atbildību un pakļautību likumam:
 
a.      Paredzēsim tiesu sistēmai piederīgo personu ieinteresētību un reālu atbildību par katra procesa ātru un efektīvu rezultātu. Respektēsim tiesu varas neatkarību, bet novērsīsim patvaļu un visatļautību.
 
b.      Sadarbībā ar Tieslietu padomi izstrādāsim pamatprincipus tiesnešu atbildībai par profesionālās darbības rezultātiem ar mērķi veicināt tiesneša atbildību, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.
 
c.       Tiesiskuma izpratnē vairāk uzsverot likuma gara, nevis likuma burta nozīmi, panāksim, ka praksē plašāk tiks ieviesti saprātīguma un samērīguma principi.
 
4.   Patriotisms un valstiskais lepnums.Mēs apzināmies, ka sabiedrības viedokļa ietekmēšanas veidi ir dažādi. Latvijas valstiskā patriotisma veidošana ir pilnībā pamesta novārtā:
 
a.      Veicināsim patriotisma un valstiskā lepnuma audzināšanu, īpašu un regulāru uzmanību pievēršot jauniešiem un Jaunsardzes kustībai visos Latvijas novados.
 
b.      Veicināsim sabiedrības atbalstu Latvijas uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem; piemēram, – „Pērc vietējos ražojumus!”, „Apceļo dzimto zemi!”.
 
c.       Atbalstīsim mūsu kultūrā un tradīcijās balstītu vērtību sistēmu, sabiedrības integrācijā un bērnu un jaunatnes patriotisko jūtu audzināšanā izmantosim tradicionālo kultūras mantojumu.
 
d.      Izglītosim sabiedrību par korupciju, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu kā valsti vājinošu un nepieņemamu rīcību.
e.      Rosināsim cilvēku aktīvu līdzdalību, pašdisciplīnu un atbildību savas dzīves kvalitātes pilnveidei.
 
5.   Sabiedrības iekšējā harmonija.
 
a.      Ģimenē. Mēs atbalstīsim jaunās ģimenes ar bērniem, nosakot lielākus atvieglojumus par apgādājamajiem, izveidosim atbalsta sistēmu jauno ģimeņu nodrošinājumam ar mājokli.
 
b.      Kultūrā. Radīsim labvēlīgu vidi kultūras un mākslas jaunrades izaugsmei un ilgtspējai. Apzināsim un saglabāsim esošo kultūrvēsturisko mantojumu, nodrošinot tā nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī iekļaušanu tautas pašapziņas veicināšanas un sabiedrības saliedēšanas procesos.
 
c.       Veselībā. Sabiedrības veselības uzlabošanu balstīsim uz profilaktisko pasākumu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, kā arī popularizēsim veselīgu uzturu un tautas sportu. Stiprināsim primāro veselības aprūpi kā visaptverošāko un izmaksu ziņā efektīvāko veselības aprūpes veidu. Realizēsim principu “veselība visās politikās” un ieguldījumu veselības aprūpē vērtēsim kā investīciju sabiedrības veselībā, tā stiprinot iedzīvotāju veselības lomu tautsaimniecībā.
 
d.      Nevienlīdzības mazināšana. Mēs pilnveidosim nodokļu sistēmu novēršot tā pašreizējo regresivitāti, jo pēc būtības nabadzīgākais iedzīvotājs nodokļos maksā vairāk nekā pārtikušais. Mēs samazināsim nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, paaugstinot neapliekamā minimuma apjomu.
 
e.      Vecumdienas. Mēs uzskatām, ka ir jāveicina senioru iesaiste sabiedriskos procesos, un iespēja nodot jaunajai paaudzei uzkrātās zināšanas, īpaši atbalstot vientuļos pensionārus. Mēs pilnveidosim pensiju sistēmu, padarot to loģisku, saprotamu, godīgu un jēgpilnu, piemēram, noteiksim pensijas griestus pirmā – solidārā līmeņa pensijām, vecuma pensiju aprēķinā nodrošināsim pozitīva pensijas kapitāla indeksu.
 
f.        Vide. Mēs sabalansēsim ilgtspējīgu vides apsaimniekošanu ar šī brīža ekonomiskajām interesēm – iedzīvotāju labklājības stiprināšanu un sociālās drošības nodrošināšanu, lai nodotu Latvijas dabas resursus nākamajām paaudzēm un nodrošinātu tīru un sakārtotu apkārtējo vidi.
 
g.       Veicināsim dzīvi laukos. Veicināsim gan bioloģisko lauksaimniecību, gan lauksaimniecības nozaru, ar iespējami mazāku resursu patēriņu, attīstību. Palīdzēsim mazajām saimniecībām iegādāties zemi un atrast savu vietu tirgū, kā arī nodrošināsim jaunajām ģimenēm iespēju iegādāties mājokli un zemi, izmantojot valsts zemes fondu, tā sekmējot jauno ģimeņu atgriešanos laukos.
 
6.   Harmoniskas sabiedrības attiecības ar valsts varu. Valsts spēks ir sabiedrības uzticībā valsts varai, un, lai to iegūtu, valsts varai ir jāsāk ar sevis sakārtošanu. Sabiedrības pozitīvu novērtējumu var iegūt, tikai godprātīgi strādājot tās interesēs:
 
a.      Mēs izstrādāsim valsts ilgtermiņa stratēģiskās attīstības plānu, kas būs pamats gan Latvijas valsts interešu aizstāvībai, gan nozaru koordinētai attīstībai.
 
b.      Mēs, nevis vārdos, bet darbos, izvērtēsim visu valsts pārvaldes funkciju atbilstību Latvijas mērķu sasniegšanai un tām nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus. Valsts pārvaldes funkciju izvērtējuma rezultātā ietaupītos valsts budžeta līdzekļus izmantosim sociāli atbildīgas politikas finansēšanai. Mēs izveidosim valsts budžetu no „baltas lapas”, un tas būs sabiedrībai saprotams.
 
c.       Mēs nodrošināsim, ka valsts pārvaldē katrai iestādei ir skaidri noteikti mērķi un darbības rezultatīvie rādītāji, kā arī izvērtēti nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.
 
d.      Mēs samazināsim birokrātiju nodokļu administrēšanā, un nodokļu sistēma būs saprotama, caurskatāma un nodokļus maksāt motivējoša, tā vairāk uzticoties godīgiem uzņēmējiem un uzraudzības resursus koncentrējot ēnu ekonomikas apkarošanai.
 
7.   Latvija - valsts ar identitāti. Latvijai attīstoties, būtiski pieaugs mūsu valsts starptautiskā nozīme un ietekme. Mums ir vajadzīgs stāsts par sevi – savs pasaules redzējums un kolektīvais kopsaucējs:
 
a.      Mums kopīgi jāvienojas un jāizveido Latvijas ideoloģija, tai skaitā tautas vērtības, kultūras mantojums, un jānosaka valsts nacionālās intereses.
 
b.      Mēs aktīvi aizstāvēsim Latvijas valsts nacionālās intereses gan Eiropas Savienībā, gan attiecībās ar citiem starptautiskajiem partneriem. Nepieļausim tālāku Latvijas ārējās un iekšējās suverenitātes ierobežošanu Eiropas Savienības federalizācijas un funkciju centralizācijas tendencēm rezultātā.
 
8.   Aktīva valsts rīcība tautsaimniecībā. Lai Latvija no atpalikušas Eiropas Savienības valsts kļūtu par pārtikušu zemi, mēs mainīsim valsts lomu tautsaimniecībā.
 
Mūsu izpratne par valsts lomu tautsaimniecībā:
 
a.      Valstij ir jābūt precīzai visu valsts materiālo vērtību uzskaitei un tai kā krietnam un rūpīgam saimniekam jāapsaimnieko savi aktīvi, veicinot valsts kopējās vērtības pieaugumu.
 
b.      Valstij aktīvi jāiesaistās sava iekšējā tirgus aizsardzībā, kā arī, nepieciešamības gadījumā, jāveic intervences.
 
c.       Valstij ir jāpalīdz Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt Latvijas zīmolus dažādās jomās, piemēram, zīmols „Latvijas ražojums, mūža garantija” varētu būt lietojams gan kvalitatīvu mēbeļu, gan koka māju, gan instrumentu vai jebkuru citu kvalitatīvu Latvijas preču ražotājiem.
 
d.      Valstij jāveicina kooperācija, īpaši atbalstot esošo lauksaimniecības kooperatīvu darbību un veicinot jaunu kooperatīvu veidošanos, kā arī tādu kooperatīvu darbības paplašināšanos, kas sekmētu Latvijas uzņēmumu sadarbību un nodrošinās lielākas iespējas piedāvāt savu produkciju un pakalpojumus Latvijas, Eiropas un pasaules tirgos.
 
e.      Ir jāmaina kritēriji valsts atbalstam, turpmāk veicinot ne tikai uzņēmumu ar augstu ražību attīstību, bet, atbalstot arī labi apmaksātu darbavietu, radīšanu pelnošos uzņēmumos. Valsts stimulēs Latvijas eksportpreču struktūras maiņu no izejvielu pārdošanas uz kvalitatīvu un augstas pievienotās vērtības gala produktu eksportu.
 
f.        Valstij jāveicina godīga uzņēmējdarbība un uzņēmēja uzticība valsts pārvaldei, nodrošinot, ka Valsts ieņēmumu dienests un citi uzraugošie dienesti sniedz profesionālas konsultācijas un ir padomdevēji.
 
g.       Valstij jāveicina un jāatbalsta inovatīvā un zinātniski pētnieciskā darbība, izmantojot Latvijas zinātnisko potenciālu, tā radot augstākas pievienotās vērtības produktus un tehnoloģijas. Tas savukārt radīs papildus augsti apmaksātas darbavietas.
 
h.      Valstij jāveicina kravu un pasažieru pārvadājumu stabila ilgtermiņa attīstība, īstenojot pārdomātu autoceļu, ostu, lidostu un dzelzceļa sasaisti un nodrošinot pamatotu nodokļu un nodevu politiku.
 
9.   Nauda strādā Latvijā. Bagāta un ietekmīga valsts spēj pārvaldīt un neatdot savus aktīvus. Jau ilgstoši Latvija ir zaudētāja „brīvā darbaspēka kustībā” un „brīvā kapitāla kustībā”, un tas ir jānovērš:
 
a.      Atbalstīsim ieguldījumu fondu izveidi, piesaistot vietējo kapitālu reālās ekonomikas projektu finansēšanai. Šādi tiks radītas darba vietas tautas labklājības celšanai, vienlaikus motivējot Latvijas uzņēmējus tautsaimniecībā ieguldīt nopelnītās dividendes vai ofšoros noslēptos aktīvus.
 
b.      Panāksim mūsdienīgu krājaizdevu sabiedrību darbības attīstību un paplašināšanos.
 
c.       Attīstīsim valsts un pašvaldību iekšējā aizņēmuma instrumentu izmantošanu ārējo aizņēmumu vietā, tā, radot alternatīvas ieguldījuma iespējas, stimulēsim Latvijas iedzīvotājus uzkrāt kapitālu.
 
d.      Radīsim nosacījumus, kas ļaus pensiju fondu uzkrātos naudas līdzekļus pēc iespējas lielākā apmērā ieguldīt tādā veidā, kas veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību.
 
e.       Veicināsim tautsaimniecības vertikālo integrāciju, lai Latvijas uzņēmēji savus ražojumus vispirms pārdotu iekšzemē un lai eksportētu tikai gala produktu ar augstu pievienoto vērtību.
 
10.        Drošības paradigmas maiņa. [1]Valsts nedrīkst būt lūdzēja attiecībās ar citām valstīm, īpaši tas attiecināms uz valsts vitālo funkciju nodrošināšanu. Tādēļ mēs:
 
a.      Kārtības un sabiedriskās drošības nodrošināšanā par prioritāti noteiksim noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu un sabiedrības izglītošanu.
Uzlabosim Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes materiālo un cilvēkresursu nodrošinājumu, kā arī paaugstināsim šo dienestu reputāciju sabiedrībā. Nodrošināsim Valsts policijas darbiniekiem iespēju iegūt akadēmisko izglītību specializētā mācību iestādē.
 
b.      Radīsim sabiedrībā pārliecību un veicināsim informētību par rīcību ārkārtas gadījumos atbilstoši darbotiesspējīgai civilās aizsardzības sistēmai.
 
c.       Paaugstināsim Latvijas Republikas Zemessardzes kapacitāti un tās lomu valsts aizsardzībā, atbalstot reģionālās infrastruktūras veidošanu.
 
d.      Paaugstināsim Latvijas enerģētisko neatkarību, tai skaitā, efektīvāk izmantojot energoresursus, attīstot vietējo enerģētiku, izvēloties lētu energoresursu stabilus piegādātājus.
 
11.        Vieda valsts. Izglītība un zināšanas ir galvenais ceļš Latvijas ietekmes pieaugumam. Lai praksē šo mērķi sasniegtu, mums vispirms jāpaveic šādi pamatdarbi:
 
a.      Neatkarīgi no valsts iedzīvotāju dzīves vietas un materiālā stāvokļa mēs nodrošināsim obligātās pirmsskolas un pamatizglītības pieejamību, kā arī iespēju iegūt kvalitatīvu vidējo un augstāko izglītību, un turpināt savu profesionālo pilnveidi darba mūža garumā.
 
b.      Izveidosim uz prasmju apgūšanu orientētu izglītības sistēmu. Absolvējot skolu, iegūtajām zināšanām ir jābūt kvalitatīvām un pielietojamām praksē.
 
c.       Nodrošināsim, ka valsts sadarbībā ar darba devējiem investē zinātnē, sekmējot uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību attīstību un ilgtspēju.
 
d.      Paaugstināsim pedagoga profesijas statusu sabiedrībā, nodrošinot pedagogu akadēmisko neatkarību un vienlaikus prasot profesionālo atbildību.
Pedagogu darba samaksas sistēmu noteiksim, ievērojot objektīvus un saprotamus vērtēšanas kritērijus, un tā būs atbilstoša pedagogu darba atbildības līmenim.
 
e.      Pārskatīsim praksē realizēto principu "nauda seko skolēnam līdz pašvaldībai", radot atšķirīgus finansējuma modeļus sākumskolā (1.-6. klase) un sekojošos izglītības posmos.
 
f.        Visos izglītības līmeņos nodrošināsim tādu valsts valodas apguves līmeni, lai, pabeidzot pamatskolu, jebkura izglītojamā valsts valodas zināšanas būtu līdzvērtīgas latviešu valodā skolu pabeigušā zināšanām. Tādējādi ikviens varēs būt pārliecināts par savu turpmāko konkurētspēju darba tirgū.
Partijas programmas īstenošanai sadarbībā ar “Tautas kustību No sirds Latvijai” izstrādāsim detalizētu rīcības plānu, nosakot veicamās darbības un mērķu sasniegšanai izmērāmus rezultatīvos rādītājus.